PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Nopietnu blakusparādību rādītājs un risks atkārtotai operācijai pēc pleca artroskopijas

Doctus
Nopietnu blakusparādību rādītājs un risks atkārtotai operācijai pēc pleca artroskopijas
Pixabay.com
Artroskopiskās ķirurģijas izmantošana ikdienas praksē strauji pieaugusi pēdējo divu dekāžu laikā, traumatoloģijā un ortopēdijā to visbiežāk izmanto pleca un ceļa locītavas bojājumu gadījumā. Minimāli invazīva ķirurģija ir saistoša gan ķirurgam, gan pacientam – pavadītais laiks slimnīcā ir neliels vai pat organizēts dienas stacionārā, rētas ir nelielas un mīkstajiem audiem bojājums ir neliels, tāpat kā atveseļošanās laiks pēc operācijas ir īsāks. Tomēr iztrūkst apkopotu datu par nopietnām blakusparādībām pēc artroskopiskas ķirurģijas.

Lai nodrošinātu klīnicistus un pacientus ar precīzu risku novērtējumu nopietnu blakusparādību (t.sk. atkārtotas operācijas nepieciešamību gada laikā pēc pirmās artroskopijas) attīstībai pēc standarta elektīvas pleca artroskopijas procedūras, tika veikts kohortas pētījums, kurā iekļauti dati par 288 250 artroskopijas procedūrām plecam, kas veiktas 261 248 pacientiem vecumā no 16 gadiem laikā no 2009.gada aprīļa līdz 2017.gada martam. Elektīvās procedūras iedalīja: subakromiālā dekompresija, rotatoru manžetes labošana, akromioklavikulārās locītavas ekscīzija, glenohumerālā stabilizācija un t.s.sasaldētā pleca atbrīvošana. Primārais pētījuma iznākums bija nopietnas blakusparādības (mirstība, plaušu embolija, pneimonija, miokarda infarkts, akūta nieru mazspēja, insults un urīnceļu infekcija), kas pieprasījusi pacienta stacionēšanu 90 dienu laikā pēc operācijas. Sekundārais iznākums bija specifisks blakusparādību notikumu rādītājs 90 dienās un atkārtotas operācijas nepieciešamība (t.sk. dziļas infekcijas dēļ) viena gada laikā.

Kopējais komplikāciju risks 90 dienu laikā pēc operācijas (t.sk.reoperācijas nepieciešamība) bija zems – 1,2 % (95 % TI 1,2–1,3), norādot, ka viens no 81 pacienta ir ar risku komplikācijām attīstīties. Komplikāciju iespējamība variēja atkarībā no procedūras: zemākais bija glemohumerālai stabilizācijai (0,6 %) un augstākais t.s.sasaldētā pleca atbrīvošanai (1,7 %). Pēc vecuma, blakusslimību un dzimuma pielāgošanas, netika novērotas atšķirības komplikāciju attīstībai atkarībā no procedūras. No blakusparādībām visbiežāk sastopama bija pneimonija (0,3 %), sastopama vienam no 303 pacientiem. Plaušu embolija bija reti sastopama (0,1 %), vienam no 1428 pacientiem.

Atkārtotas operācijas risks gada laikā bija 3,8 %, norādot, ka tā varētu būt nepieciešama vienam no 26 pacientiem; biežāk t.s.sasaldētā pleca atbrīvošanas gadījumā. Dziļo infekciju risks bija mazs, 0,1 %, tas bija biežāk sastopams pacientiem ar rotatoru manžetes bojājumu (0,2 % jeb viens no 526 pacientiem bija ar risku attīstīties infekcijai). Pētījuma periodā artroskopisko procedūru veikšanas biežums pieauga, izņemot veikto subakromiālo dekompresiju gadījumā – šo procedūru veikšanas skaits gadu gaitā mazinājās.

Pētījumā tiek secināts, ka nopietnu blakusparādību risks standarta pleca locītavas artroskopijas laikā ir zems, bet tas pastāv. Jārēķinās, ka vajadzība atkārtot operāciju var būt nepieciešama vienam no 26 operētajiem pacientiem.

Avots: Rees J L, Craig R, Nagra N, Baldwin M, Lane J C E, Price A et al. Serious adverse event rates and reoperation after arthroscopic shoulder surgery: population based cohort study BMJ 2022; 378 :e069901 doi:10.1136/bmj-2021-069901