Cīņā ar pašreizējo pandēmiju Luksemburgas Universitātes pētnieki koordinē starptautisku sadarbību, lai izveidotu COVID-19 slimības karti: visaptverošu repozitoriju, kurā būtu iekļautas visas pašreizējās zināšanas par vīrusa mijiedarbības mehānismiem. Šis tiešsaistes rīks atbalstīs pētniecību un uzlabos izpratni par šo slimību.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists, anesteziologs reanimatologs, Dr. med. VIESTURS LIGUTS ar intensīvo terapiju un klīnisko toksikoloģiju saistīts jau vairāk nekā 46 gadus. Tai veltījis arī “Toksikoloģijas rokasgrāmatu”, ko sarakstījis kopā ar kolēģi toksikologu Robertu Stašinski.
VITĀLIJS ZUJS, rezidents sirds ķirurģijā, strādā Insbrukas universitātes slimnīcā. Pēc neliela «Home office» režīma posma dzīve atgriežas ierastajās sliedēs. Slimnīcā atkal veic sirds un plaušu transplantācijas, plānveida operācijas. Uz ielām cilvēku ir arvien vairāk. Pie gandrīz katra veikala – var bez maksas paņemt sejas maskas. Tās uz nenoteiktu laiku sabiedriskajā transportā obligātas.
Viena no būtiskām pieredzēm Covid–19 kontekstā noteikti ir darbs no mājām. Nav jau tā, ka nezinājām par darbu attālināti, taču vīruss mūs visus nolika uz lāpstiņām — pielāgojies! Ko medicīnā var un ko nevar attālināti? Apkopojām viedokļus, kā ārsti strādā (strādāja) ārkārtas situācijā.
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?
Lai pārdzīvotu Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa cilvēku dzer vairāk kafijas nekā ikdienā. Pētnieki ir noskaidrojuši veselīgāko veidu, kā pagatavot kafiju.
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iegādājies divas mobilas izolācijas sistēmas, kurā transportēšanas laikā tiek ievietots ar Covid-19 smagi pacients.
Cukura diabēts var būt neatkarīgs riska faktors straujai Covid-19 progresēšanai un sliktai prognozei, vairāku iespējamu cēloņu dēļ, viens no tiem varētu būt: tiešs aizkuņģa dziedzeru saliņu bojājums.
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?
Apstiprinātais Covid-19 gadījumu skaits, ko oficiāli paziņojušas valstis un ko plaši komentējuši nacionālie un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi, neatspoguļo patieso inficēto skaitu, secināts Getingenes universitātes ziņojumā. Dr. Christian Bommer un profesors Sebastians Vollmer no Getingenes universitātes ir izmantojuši COVID-19 mirstības un dienu skaita līdz nāvei datus no nesena pētījuma, kas publicēts žurnālā The Lancet, lai pārbaudītu oficiālo informāciju.
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības.
Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu.
Jāsaka, ka “vistalantīgākais” no vitamīniem attiecībā uz tā darbību un funkcijām ķermenī noteikti ir D vitamīns. To it kā pavisam vienkārši var arī iegūt — izejam ārā saulainā dienā, un... Bet vai patiešām viss ir tik vienkārši?
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Līdz šim veikts neliels skaits pētījumu, kur analizēts, kādi faktori saistīti ar lokalizētas melanomas recidīva riskiem. Vai ir zināmi demogrāfiski, klīniski un patofizioloģiski raksturlielumi, kas ir atbildīgi par slimības atgriešanos?
Narratīvs pārskats liecina, ka GLP-1 receptoru agonistu lietošana pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai 2. tipa cukura diabētu (T2D) ir saistīta ar paaugstinātu uzturvielu deficīta risku — īpaši D vitamīna, dzelzs un B grupas vitamīnu trūkumu. Tas uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt uzturvielu statusu pacientiem, kuri saņem šo terapiju.