Apstiprinātais Covid-19 gadījumu skaits, ko oficiāli paziņojušas valstis un ko plaši komentējuši nacionālie un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi, neatspoguļo patieso inficēto skaitu, secināts Getingenes universitātes ziņojumā. Dr. Christian Bommer un profesors Sebastians Vollmer no Getingenes universitātes ir izmantojuši COVID-19 mirstības un dienu skaita līdz nāvei datus no nesena pētījuma, kas publicēts žurnālā The Lancet, lai pārbaudītu oficiālo informāciju.
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības.
Būšana izolācijā bez piekļuves sporta zālēm un sporta klubiem, nedrīkstētu nozīmēt to, ka cilvēki pārstāj sportot, norāda pētnieki. Saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes laikā, kad lielākā daļa pasaules ir izolācijā, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz uzturēt veselu imūnsistēmu.
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas
Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka nav pierādījumu, kas norādītu uz to, ka nedrīkst lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, pacientiem ar Covid-19.
Latvijā ārkārtējā situācija, pasaulē izsludināta globālā pandēmija COVID–19 dēļ. Šis nepārprotami ir ļoti īpašs laiks ikkatram no mums — mūsu lasītājiem — ārstiem slimnīcās, ambulancēs, praksēs, farmaceitiem aptiekās, arī mācībspēkiem, studentiem, rezidentiem. Kopš brīža, kad sākām šā numura veidošanu, situācija ir krietni izmainījusies. Rakstu autoriem un intervētajiem speciālistiem īsi pirms šā numura izdošanas vaicājām, kā mainījusies viņu ikdiena, kādus vārdus viņi teiktu kolēģiem.
Lai gan pētnieki ir pārliecināti, ka koronavīruss izplatās caur gļotādām un pilienu veidā, kas izdalās klepojot vai šķaudot, nav skaidrs, vai vīruss izplatās arī ar citiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, asarām.
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā.
Kurus mediķus iekļaus COVID-19 testēšanā? “Pārsvarā sākotnēji tas būs uzņemšanas nodaļu personāls, jo tur ir vislielākā dažādu pacientu plūsma. Mērķis - nepalaists garām brīdi, kad nodaļā ir bijis kāds pacients bez simptomiem, un viņš varētu būt aplipinājis mediķi, kurš nav bijis aizsargtērpā, un pēc tam šis mediķis varētu aplipināt pārējos,” preses konferencē, 20. marta pēcpusdienā sacīja NMPD direktore Liene Cipule.
Ir aprēķināts, ka mediānais COVID-19 inkubācijas periods ir 5,1 diena un 97,5 % no tiem, kuriem attīstās simptomi, tie parādās 11,5 dienu laikā, secināts pētījumā, kurā analizēti saslimušo dati Ķīnā.
Visā pasaulē notiek sociālā distancēšanās. Tiek slēgtas valstu robežas, ierobežota cilvēku pulcēšanās, ieviesta divu metru distancēšanās. Apvienotā Karaliste runā par kolektīvās imunitātes izveidošanu. Kāpēc šī pieeja ir riskanta?
Kādi ir Covid-19 klīniskie un epidemioloģiskie kritēriji? Kādi ir ieteikumi sākotnējai rīcībai stacionārajām un ambulatorajām iestādēm Covid-19 aizdomu gadījumā? Kādi ir nepieciešamie individuālās aizsardzīvas līdzekļi?
Pacienti, kuri neizdzīvoja pēc hospitalizācijas ar Covid-19, bija gados vecāki, ar blakus saslimšanām un paaugstinātu D-dimēru līmeni, secināts pētījumā, kurā analizēti nāves gadījumi pacientiem Ķīnā, kuri bija hospitalizēti ar Covid-19.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Zīdaiņu kolikas ir zarnu un smadzeņu mijiedarbības traucējumi, kuru cēloņi joprojām nav pilnībā izprasti. Prerspektīvā kohortas pētījumā pētnieki analizēja, vai mātes uztura kvalitāte un noteiktu potenciāli alerģisku pārtikas produktu lietošana grūtniecības laikā ir saistīta ar koliku un ekzēmas attīstību zīdaiņiem.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
Sāpes kaklā un faringīts primārajā aprūpē gan pieaugušo, gan bērnu vidū nav retums, īpaši rudenī un ziemā. Klīniski novērojams iekaisums rīklē, aizdegunē un/vai kakla mandelēs, taču diferencēt starp virālu vai bakteriālu (retāk — sēnīšu) ierosinātāju mēdz būt izaicinoši. Pieaugošās antimikrobiālās rezistences rādītāju dēļ ir īpaši svarīgi noteikt, vai pacientam tiešām nepieciešama antibakteriāla terapija vai tomēr jāizmanto simptomātiska pieeja.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
