INGUS ARNOLDS APSE ir RSU Medicīnas fakultātes 5. kursa un Zobārstniecības fakultātes 4. kursa students. Paralēli arī strādājis gan RSU Sejas un žokļu ķirurģijas centrā, gan neatliekamajā palīdzībā, PSKUS Covid nodaļā, tagad šīs slimnīcas reanimācijas nodaļā, kā arī iesaistījies pētniecībā, Eiropas Savienības projektā Baltic Biomaterials Centre of Excellence.
ANNA JETE GAUJA ir RSU Medicīnas fakultātes 4. studiju gada studente, strādā RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā par medicīnas asistentu. Cer, ka arī pēc pandēmijas turpināsim izmantot attālinātajā dzīvē iemācīto — ar dažiem klikšķiem pieslēgties izglītojošiem pasākumiem jebkur pasaulē.
MARIJA LUĪZE KALNIŅA ir RSU Medicīnas fakultātes 6. kursa studente, šobrīd strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 10. gastroenteroloģijas nodaļā. Vasarā vēlas iestāties rezidentūrā bērnu neiroloģijas specialitātē.
Tā kā samazinās kopējā saslimstība ar Covid-19, tad no 21. jūnija Covid-19 pacientu ārstēšana tiek koncentrēta klīniskajās universitātes un reģionālās slimnīcas.
Pētījumā atklāja, ka simptomi pēc Covid-19 saglabājās sešus mēnešus pēc Covid-19 izslimošanas vieglā un vidēji smagā formā. Biežākie simptomi bija smaržas/ garšas zudums, nogurums, aizdusa, koncentrēšanās grūtības un atmiņas problēmas.
Antivielu līmeņa daudzuma organismā noskaidrošana vien nesniedz pilnu informāciju par nodrošināto aizsardzību pret Covid-19, jo aizsardzībai vienlīdz svarīgas ir gan antivielas, gan organisma šūnu radīta imunitāte - informē Zāļu valsts aģentūra
Profilakse un sabiedrības veselības nostādņu ievērošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatību, īpaši pie ierobežotas vakcīnas pieejamības daudzās valstīs un iztrūkstošām terapeitiskajām iespējām. No vienkāršākajiem profilakses pasākumiem jāatzīmē sociālā distancēšanās un laba roku higiēnas prakse.
Covid-19 ir saistīts gan ar pārejošiem, gan ar pastāvīgiem sistēmiskiem simptomiem, kas, šķiet, nav tiešs vīrusu infekcijas rezultāts. Iespējamais šo simptomu skaidrojums ir autoantivielas.
2. jūnijā Latvijā sākas 12-15 gadus vecu pusaudžu vakcinācija pret Covid-19 ar Pfizer-BioNTech vakcīnu Comirnaty. Līdz šim 16-17 gadu vecumgrupā vakcinēti 9,5% jauniešu.
Katrs “paldies!” un pacienta smaids motivē strādāt tālāk un neizdegt, par to pārliecināta infektoloģe IVETA JUKŠINSKA. Viņai darba pilnas rokas: attīstot ambulatoro infektoloģiju Daugavpilī, cīnoties par Covid–19 pacientu dzīvību, Daugavpils medicīnas koledžā medicīnas māsas un ārstu palīgus skolojot par infekcijas slimībām.
Bažas par to, ka gripas sezona varētu pārklāties ar jau esošo Covid–19 pandēmiju un vēl vairāk noslogot veselības aprūpes sistēmu, tomēr nepiepildījās. 2020.–2021.gada gripas sezonu var raksturot ar neraksturīgi zemu vīrusa cirkulāciju visā ASV teritorijā.
Veselības ministrija vakcinētajiem rosina noteikt virkni papildu atvieglojumu, tostarp plašākas iespējas pulcēties, apmeklēt pasākumus, sportot un saņemt pakalpojumus.
Zinātnieki ir noskaidrojuši mehānismus, kas saistīti ar ožas zudumu pacientiem, kas inficēti ar SARS-CoV-2 dažādās slimības stadijās. Pētnieki atklāja, ka SARS-CoV-2 inficē maņu neironus un izraisa pastāvīgu epitēlija un ožas nervu sistēmas iekaisumu.
“Šā gada maijs ir citādāks nekā pērnā gada maijs, esam drīzāk pagājušā gada decembra situācijā. Esam to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kurās epidemioloģiskā situācija pasliktinās,” 10. maija prese konferencē uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” torakālie ķirurgi mazinvazīvā veidā veikuši bronhoplastisku un angioplastisku lobektomiju 67 gadus vecam pacientam, kuram bija diagnosticēts ļaundabīgs audzējs: centrāla kreisās plaušas plakanšūnu karcinoma, kas no plaušas augšdaivas bija ieaugusi gan kreisajā galvenajā bronhā, gan plaušu artērijā. Pēcoperācijas periods noritēja bez komplikācijām, un, pateicoties mazinvazīvai operācijas pieejai, jau astotajā dienā pacients tika izrakstīts mājās.
Metastāzes limfmezglos ir stingri prognostisks faktors audzēja recidīvam pēc pankreatomijas lokalizēta aizkuņģa dziedzera neiroendokrīna vēža (PanNET) gadījumā. Tomēr lielai daļai pacientu šo metastāžu nav, bet audzējs recidivē. Lai izveidotu un validētu audzēja recidība un izdzīvotībs riska rādītājus pacientiem ar limfmezglu negatīvu (LN-) PanNET, veikts retrospektīvs gadījumu kontroles pētījums ASV.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmoreiz veiksmīgi īstenota inovatīva kardioneiro ablācijas metode, izmantojot radiofrekvences enerģiju, lai diviem pacientiem novērstu smagas sirds bradikardijas lēkmes – dzīvībai bīstamu sirdsdarbības palēnināšanos, ko izraisa parasimpātiskās nervu sistēmas pārmērīga aktivācija. Operācijas veica Austrumu slimnīcas aritmologi sadarbībā ar kardiologu Aigaru Rubuli, kurš patlaban strādā Sālgrēna universitātes slimnīcā Gētebrogā.
Pieaugušajiem bez arteriālas hipertensijas pētījuma sākumā labāka kognitīvā funkcija sākotnēji bija saistīta ar zemākām izredzēm attīstīties hipertensijai aptuveni 6 gadu novērošanas laikā, turklāt šo saistību daļēji mediēja aptaukošanās.
