Kā sievietēm mazināt gūžas kakliņa lūzuma risku?
Palielinot olbaltumvielu uzņemšanu un regulāri dzerot tēju vai kafiju, sievietes var samazināt gūžas kakliņa lūzuma risku, liecina pētījuma rezultāti.
Pētījumi pasaulē
Aspirīns profilaktiskā devā veselīgiem senioriem — ieguvumi vai riski?
Vai aspirīns mazā profilaktiskā devā samazina lūzumu un nopietnu kritienu risku veselīgiem senioriem? To pētnieki no Austrālijas skaidroja ar placebo kontrolētā, nejaušinātā pētījumā.
D vitamīns nemazina ar statīnu lietošanu saistītās muskuļu sāpes
Pacienti, kuri lieto statīnus, lai pazeminātu augstu holesterīna līmeni, bieži sūdzas par muskuļu sāpēm, kuru dēļ viņi varētu vairs nelietot šo ļoti iedarbīgo medikamentu, un tas var rezultēties palielinātā riskā infarkta vai insulta attīstībai. Novērošanas pētījumi liecina, ka D vitamīna lietošana saistīta ar samazinātu statīnu nepanesību, taču nav nejaušināta iedalījuma pētījumu, kas šo saistību apstiprinātu.
Kādi faktori ietekmē futbolista traumu risku?
Līdz šim iegūtā informācija par riska faktoriem futbola traumu iegūšanā bija nepilnīga un pretrunīga. Šajā pētījumā autori analizējuši saistības starp spēlētāju raksturojošiem lielumiem un citiem spēles faktoriem, kas varētu ietekmēt profesionālu futbolistu traumu attīstības risku.
Uzliec tējkannu! Kā melnā tēja (un citas iecienītākās) var palīdzēt veselībai?
Ikdienas tējas tase var palīdzēt baudīt labāku veselību dzīves nogalē, taču, ja nelietojat tēju, ir arī citas lietas, kuras var pievienot uzturam, tādejādi uzlabojot veselību.
Psihiska slimība kā riska faktors smagai Covid–19 infekcijai
Līdzšinējie pētījumi rāda, ka dažādi hroniski neiropsihiatriski traucējumi palielina risku smagas gaitas Covid–19 attīstībai. Nav skaidrs, vai šis risks līdzīgs arī citām SARS (smaga akūta elpošanas sindroma) infekcijām.
Atklāta saistība starp cukura diabēta medikamentiem un multiplo sklerozi
Pētījumā konstatēts, ka antihiperglikēmiskās zāles (AHgM), ko lieto 2. tipa cukura diabēta (T2D) ārstēšanai, palielina multiplās sklerozes risku cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem, īpaši sievietēm..
Piecas vai desmit dienas ilgs antibiotiku kurss bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju — vai ir atšķirības klīniskajā iznākumā?
Īsāks antibiotiku lietošanas ilgums varētu uzlabot gan līdzestību medikamentu lietošanā, gan novērst nevēlamās blaknes, gan arī mazināt izmaksas. Taču šobrīd bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju, kuras gaita ir viegla/vidēji smaga, lielākā daļa vadlīniju rekomendē ilgāku (bieži desmit dienas ilgu) antibiotiku kursu. Lai salīdzinātu antibiotiku lietošanas ilguma pārākumu, tika veikts nejaušināti kontrolētu pētījumu salīdzinošs pētījums.
Vakcinācija pret gripu var pasargāt pacientus ar sirds mazspēju no priekšlaicīgas nāves
Vakcinācija pret gripu var pasargāt dzīvības cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, samazinot kardiovaskulārās komplikācijas, kā arī pasargājot no gripas.
Galvassāpju pārvaldība ģimenes ārsta praksē – retrospektīvs pētījums
Galvassāpes dažādu iemeslu dēļ ir pasaulē plaši izplatīta problēma dažādās vecuma grupās, un nepilnvērtīga ārstēšanas taktika var būt par iemeslu pacienta sliktai dzīves kvalitātei, pieaugošai darba nespējai un socioekonomiskajām izmaksām. Lielu daļu galvassāpju sindromu pārvalda ģimenes ārsts, izvēloties primāro ārstēšanas un diagnosticēšanas taktiku.
Viedtālruņi ir alergēnu rezervuāri
Jauns pētījums pierāda paaugstinātu kaķu un suņu alergēnu līmeni, kā arī BDG un endotoksīnus simulētajos modeļos ar viedtālruņiem.
Parkinsona slimības riska faktori, blakusslimību spektrs un prodromam raksturīgās īpašības
Parkinsona slimības (PS) prodroma fāze var ilgt vairāk kā 10 gadus. Tāpēc riska faktoru, blakusslimību un pirmo klīnisko pazīmju kopuma atpazīšana ir svarīga, lai izprastu PS iemeslus un attīstības procesu, kā arī sniegtu agrīnu palīdzību riska pacientiem.
Hroniskas sāpes saistītas ar sliktu fizisko, garīgo veselību un paaugstinātu Covid-19 risku
Personas, kurām ir hroniskas sāpes 44 gadu vecumā, biežāk ziņo par sliktu vispārējo veselību, sliktu psihisko veselību un bezdarbu, kad viņiem ir 50 un 60 gadi, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības uzliesmojumu profilakse pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu kā blakusslimību
GLP–1 receptoru agonisti, DPP–4 inhibitori un SGLT–2 inhibitori tiek bieži parakstīti glikēmijas kontrolei cukura diabēta pacientiem. Neskatoties uz jau pierādītajiem pozitīvajiem ieguvumiem arī kardiovaskulārās sistēmas veselībā, jaunas ziņas ienāk par to potenciālo ieguvumu plaušu funkcijas uzlabošanā.
Lasītākais Doctus.lv
Īpaši apstrādāti pārtikas produkti un lielāks mutes, rīkles un barības vada vēža risks
Lietojot uzturā, vairāk īpaši apstrādātu pārtikas produktu (UPF), tas var būt saistīts ar lielāku risku saslimt ar augšējo aerogremošanas trakta (tostarp mutes, rīkles un barības vada) vēzi. Šī starptautiskā pētījuma autori, kurā tika analizēti uztura un dzīvesveida dati par 450 111 pieaugušajiem, kuri tika novēroti aptuveni 14 gadus, apgalvo, ka aptaukošanās, kas saistīta ar UPF patēriņu, var nebūt vienīgais paaugstināta vēža riska faktors.
Dislipidēmijas — analīžu kontrole un terapijas sākšana
Rakstā pievēršamies it kā jau tik zināmajai tēmai par dislipidēmijām. Pārsvarā šis ir 2021. gada kardiovaskulārās profilakses vadlīniju un 2019. gada dislipidēmiju vadlīniju pārskats.
Mirstības risks pēc ķirurģiskas intervences pacientiem ar kardiovaskulāru notikumu anamnēzē
Kādā laika logā pēc kardiovaskulāra notikuma (insulta, infarkta) pastāv augsts mirstības risks pacientiem, kam jāveic plānveida vai neatliekama operācija? Kā izrādās, nopietni riski saglabājas pat 14 mēnešus ilgi!
Ilgstoša uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes traucējumu terapija un sirds un asinsvadu slimību risks
Ilgstoša kumulatīva medikamentu lietošana uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) ārstēšanai ir saistīta ar nelielu, bet statistiski nozīmīgu paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, liecina liela Zviedrijas ieligzdotu gadījumu kontroles pētījuma rezultāti.
Kad sirds mazspēja maskējas. Biežākie izaicinājumi diagnostikā un ārstēšanā
Saskaņā ar statistikas datiem no sirds mazspējas cieš vairāk nekā 60 miljoni pasaules iedzīvotāju. Sirds mazspējas sastopamība pieaug līdz ar vecumu un, ņemot vērā pasaules datus un tendences, aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku. Sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un diemžēl arī nāves iemesls.
Nozares
A
- Alergoloģija 48
- Algoloģija 70
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 26
- Arodmedicīna 8
D
- Dermatoloģija 177
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 322
F
- Farmācija 61
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 303
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 51
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 295
- Internā medicīna 24
K
- Kardioloģija 474
Ķ
- Ķirurģija 167
M
N
- Narkoloģija 34
- Neatliekamā medicīna 30
- Nefroloģija 60
- Neiroloģija 330
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 73
- Onkoloģija 216
- Otorinolaringoloģija 76
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 194
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 232
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 131
R
S
- Sabiedrības veselība 276
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 47
T
U
- Uroloģija 93
- Uzturzinātne 78