Intracerebrāla hemorāģija (ICH) ir nāvējošākais no insulta veidiem un mirstības rādītāji ir īpaši augsti starp ICH, kas saistīti ar antikoagulantu lietošanu. Līdz šim nav pētīts, vai pastāv konkrēta laika loga atkarīgs ārstēšanas efekts “no durvīm līdz ārstēšanai” (door–to–treatment, DTT) klīniskajā praksē.
Iekaisuma artrīts (IA) attīstās trešdaļai pacientu ar sistēmisku sklerozi (SSc), un tas ir būtiski saistīts ar sliktāku dzīves kvalitāti un fiziskajām funkcijām, kā arī ar difūzu slimību, muskuļu un skeleta sistēmas izpausmēm, piemēram, miozītu.
Vakcinācija grūtniecības laikā pret Covid–19 saistīta ar samazinātiem saslimstības un mirstības riskiem gan grūtniecei, gan zīdainim. Grūtnieču vakcinācija pret Covid–19 rekomendēta lielā daļā pasaules. Lai veicinātu izpratni par vakcīnas drošumu, veikts pētījums, kur vērtēts nelabvēlīgu iznākumu risks jaundzimušajam, kura māte saņēmusi vakcīnu grūtniecības laikā.
Tirzepatīds statistiski nozīmīgi samazina asinsspiedienu pieaugušajiem ar aptaukošanos, kuri lietoja medikamentu aptuveni 8 mēnešus. Pētnieki secināja, ka aptaukošanās ārstēšana ar svaru samazinošu medikamentu tirzepatīdu var būt efektīva stratēģija, lai pasargātu no augsta asinsspiediena vai arī to ārstētu.
CNS stimulantu kā amfetamīns, metamfetamīns, kokaīns, MDMA, tāpat kā medicīnā izmantotā metilfenidāta neatļauta lietošana pēdējā dekādē augusi. Aprēķināts, ka 2021.gadā pasaulē 21,5 miljoni cilvēku lietojuši kokaīnu un 36 miljoni amfetamīnu grupas narkotikas. No Eiropas valstīm visaugstākā ar narkotikām saistītā mirstība fiksēta Zviedrijā. Šajā pētījumā salīdzināts, kādi nāves riski pastāv stimulantu, un kādi citu substanču lietotāju vidū.
Bariatriskā ķirurģija ir efektīvāka, lai kontrolētu hipertensijas līmeni vai augstu asinsspiedienu cilvēkiem ar aptaukošanos un nekontrolētu augstu asinsspiedienu, salīdzinot ar tikai medikamentozu terapiju. Cilvēkiem, kuriem tika veikta bariatriskā operācija, bija zemāks ĶMI un pēc pieciem gadiem viņi lietoja mazāk medikamentu, vienlaikus saglabājot normālu asinsspiediena līmeni nekā tiem, kuri lietoja tikai antihipertensīvos medikamentus.
Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir augstāks neiropatoloģijas un uzvedības traucējumu attīstības risks pirmajā dzīves gadā, bērnībā un pusaudžu vecumā salīdzinājumā ar bērniem, kas dzimuši laikā. Pētījumi lielākoties fokusējas uz ilgtermiņa iznākumiem bērniem, kas dzimuši ekstremāli priekšlaikus (<28 gestācijas nedēļas) vai ļoti priekšlaikus (28 līdz <32 gestācijas nedēļas), neskatoties uz to, ka 80 % no visiem priekšlaikus dzimušajiem bērniem pasaulē nākuši vidēji priekšlaikus (32–33 gestācijas nedēļas) vai vēlīni priekšlaikus (34–36 gestācijas nedēļas).
Neizskaidrojams straujš svara zudums gados vecākiem cilvēkiem var liecināt par kādu saslimšanu, un to var saistīt ar paaugstinātu kritienu un lūzumu risku, kā arī sliktāku ilgtermiņa prognozi.
Pētījumi par D vitamīna efektu uz demences iznākumiem līdz šim bijuši ar dažādiem rezultātiem un svarīgiem ierobežojumiem ticamības izvērtēšanai. Tāpēc pētījumi turpinās un speciālisti no Apvienotās Karalistes skaidroja, vai D vitamīna statuss serumā un tā lietošana saistīta ar visu iemeslu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences sastopamību.
Nogurums ir identificēts kā garā Covid galvenais simptoms, tomēr iespējamās ar pandēmiju saistītās ietekmes joprojām ir neskaidras. Šajā pētījumā analizēja kopējā, fiziskā un psihiskā noguruma trajektorijas un ar to saistītos faktorus iepriekš inficētām un neinficētām personām līdz vienam gadam pēc inficēšanās.
Obsesīvi kompulsīvi traucējumi ir hroniska psihiatriska slimība, kas skar apmēram 2 % pasaules populācijas. Smagākos slimības gadījumos pacientiem pastāv grūtības uzturēt veselīgu dzīvesveidu, higiēnas normas, ir alkohola un citu vielu atkarības riski. Šobrīd pieejamie mirstības rādītāji šai pacientu grupai ir ierobežotā daudzumā. Zviedrijā tika veikts kohortas pētījums, kurā noteikts visi un specifiskie mirstības rādītāji pacientiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju un šo pacientu brāļiem un māsām.
Sievietes menopauzes vecumā, kuras regulāri peldas aukstā ūdenī, ziņo par ievērojamiem fizisko un psihisko simptomu uzlabojumiem, atklāj jauns pētījums.
Cilvēkiem, kuri lieto metformīnu ir par 5 % zemākas izredzes, ka attīstīsies ar vecumu saistīta makulas deģenerācija, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto metformīnu.
Nekontrolēta arteriālā hipertensija saistīta ar paaugstinātu nevēlamu kardiovaskulāru iznākumu risku un nāvi. Atšķirībā no ASV un Ķīnas, Eiropā pieņemts lielākajai daļai pacientu antihipertensīvo terapiju sākt uzreiz ar kombinētu preparātu. Šobrīd pastāv stingri pierādījumi pašreizējo Eiropas vadlīniju rekomendācijām, lai uzlabotu līdzestību un sasniegtu veiksmīgāku asinsspiediena kontroli.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
