Peridontīts var izraisīt vairākas problēmas, sākot no sliktas elpas līdz asiņošanai un zaudētiem zobiem. Tagad pētnieki ir atklājuši, ka tas varētu būt saistīts ar vēl smagākām problēmām citur organismā – sirdī. Jaunā pētījumā pētnieku grupa atklāja nozīmīgu saistību starp peridontītu un priekškambaru fibrozi paraugā, kurā bija 76 pacienti ar sirds slimībām.
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni un kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
Pieaugušajiem, kuri 30 pētījuma gadu laikā bija guvuši jebkādu galvas traumu, mirstība bija divas reizes lielāka nekā tiem, kuriem nebija galvas traumu, un mirstības rādītāji starp tiem, kuriem bija vidēji smagi vai smagi galvas ievainojumi, bija gandrīz trīs reizes augstāki.
Līdz šim maz pētīti suicīda riski onkoloģiskiem pacientiem pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas, attiecīgi nav izstrādātas metodes, kā un kam šajā pacientu populācijā būtu nepieciešams organizēt pašnāvību skrīningu.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Hroniska nieru slimība (HNS) pasaulē ir ~ 700 miljoniem cilvēku. Šiem pacientiem ir lielāks kardiovaskulāro notikumu un nāves risks, tāpēc svarīgi identificēt faktorus, kas potenciāli var novērst HNS attīstību vai progresēšanu. Ir pierādīts, ka no jūras produktiem izgūtu omega–3 polinepiesātināto taukskābju (n–3 PUFA) uzņemšana saistīta ar labvēlīgiem kardiometaboliskiem efektiem — asinsspiediena regulāciju, plazmas triglicerīdu līmeņa pazemināšanos. Tiek pieļauts, ka n–3 PUFAs varētu pasargāt no HNS attīstības.
Ēšanas traucējumi stereotipiski tiek saistīti ar pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem. Tomēr arvien vairāk pierādījumu liecina, ka šie apstākļi var rasties jebkurā sievietes dzīves posmā, tostarp pusmūžā. Jauns pētījums atklāj, ka neapmierinātība ar ķermeni ir galvenais ēšanas traucējumu cēlonis, īpaši perimenopauzes laikā.
Intrakraniālās artērijas kalcinoze (IAK) kā riska faktors išēmiska insulta attīstībai līdz šim nav daudz pētīts un saistība nav izprasta. Šajā publikācijā aprakstīta veiktā pētījumu meta–analīze, lai noskaidrotu, vai IAK var izmantot kā prognostisko faktoru išēmiskā insulta attīstībā un kāda ir pēcinsulta prognoze pacientiem, kam ir IAK.
Metformīns ir pirmās izvēles zāles cukura diabēta ārstēšanai, taču ar to arī visai bieži neizdodas sasniegt izvirzītos mērķus un kontrolēt glikozes līmeni.
Dzīvi dzimušo zīdaiņu vidū iedzimta citomegalovīrusa (iCMV) izplatība variē no 0,2–6,1 %. Kaut arī ir veikti daudzkārtēji pētījumi par iCMV izraisītu dzirdes zudumu, joprojām nav skaidrs, kuri jaundzimušie ir ar lielāku risku.
Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.
Nelielas izglītojošas intervences ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā, lai cīnītos ar nevēlamiem zāļu izrakstīšanas paradumiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt, cik šādas izglītojošas intervences ir efektīvas, ja vēlamies novērst paradumu nekomplicētu cistītu ārstēt ar fluorhinoloniem un mudināt ģimenes ārstus izvēlēties pirmās līnijas medikamentus.
Somijā veikts pētījums atklāja, ka mazāk melanomas gadījumu tika novēroti starp regulāriem D vitamīna piedevu lietotājiem, nekā tiem, kuri nelietoja papildus D vitamīnu. Pēc pieredzējušu dermatologu aplēsēm cilvēkiem, kuri regulāri lietoja D vitamīna piedevas, bija arī ievērojami mazāks citu ādas vēžu risks. Pētījumā piedalījās gandrīz 500 cilvēku ar paaugstinātu ādas vēža risku.
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir viens no vadošajiem akluma iemesliem pasaulē, kam agrīnās slimības stadijās nav pieejama ārstēšana. Retrospektīvi pētījumi uzrādījuši saistību starp metformīnu un samazinātu VMD attīstības risku.
Ilgstoša kumulatīva medikamentu lietošana uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) ārstēšanai ir saistīta ar nelielu, bet statistiski nozīmīgu paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, liecina liela Zviedrijas ieligzdotu gadījumu kontroles pētījuma rezultāti.
Kolonoskopija ir izšķirīgs diagnostikas un terapeitiskais instruments, ar kura palīdzību pārbaudīt pacienta resno zarnu. Tomēr ir būtiski ņemt vērā indikācijas un kontrindikācijas procedūrai, lai izvairītos no nepamatotas vai nevajadzīgas kolonoskopijas. Kolonoskopija ir kļuvusi par populāru metodi kolorektālā vēža skrīningam un dažādu kuņģa—zarnu trakta apakšējo daļu slimību ārstēšanai.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežāk sastopamā aritmija pasaulē ar skaidri zināmu insulta risku. Mazāk atpazīta ir PM saikne ar kognitīvu disfunkciju un/vai demenci. Kaut arī pastāv pārklāšanās starp PM un kognitīvu traucējumu riska faktoriem, pierādīts, ka PM neatkarīgi paredz incidentas demences attīstību.
Teju puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48 % domā, ka viņiem ir salīdzinoši laba veselība, taču pilnīgi veseli jūtas vien 13 % aptaujāto. Savukārt četri no desmit iedzīvotājiem (38 %) uzskata, ka viņiem ir slikta veselība – kā drīzāk sliktu savu veselību vērtē trešdaļa (28 %) aptaujāto, bet kā pavisam sliktu – 9 %, liecina Mana aptieka & Apotheka nu jau astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.
Gados veciem cilvēkiem, kuri ievēro Vidusjūras diētu, ir mazāks izziņas pasliktināšanās risks. Pētījums sniedz jaunus pierādījumus, kas ļauj labāk izprast bioloģiskos mehānismus, kas saistīti ar uztura ietekmi uz kognitīvo veselību novecojošā sabiedrībā.