Zoledronāts novērš lūzumu risku sievietēm pēcmenopauzē, terapiju saņemot ik 12—18 mēnešus, un tā efekts uz kaulu blīvumu un mainību saglabājas vairāk nekā piecus gadus. Līdz šim nav pētīts, vai zoledronāta retāka ordinēšana varētu novērst mugurkaula lūzumus sievietēm agrīnā pēcmenopauzē.
Jaunā pētījumā atklāts, ka holesterīna līmeni pazeminošie medikamenti statīni neietekmē nieru funkciju.
Ar 2. tipa CD pasaulē slimo apmēram 422 miljoni cilvēku. Vairākos pētījumos norādīts, ka ar intensīvām svara pārvaldības programmām slimības agrīnā fāzē 2. tipa CD iespējams novirzīt remisijas fāzē. Pētnieki Ķīnā pauž hipotēzi, ka dapagliflozīns kopā ar kalorijas ierobežojošu diētu varētu būt optimālāks veids, kā sasniegt 2. tipa cukura diabēta remisiju ar labāku enerģētisko deficītu un hiperglikēmijas samazināšanu nekā ar kalorāžas restrikciju vienu pašu.
Gandrīz jau mēnesi dzīvojam 2025. gadā, un, ja ir grūtības noturēties pie Jaunā gada apņemšanās, nezaudējiet cerību, jo jauni pētījumi rāda, ka veselīgu paradumu izveide var aizņemt ilgāku laiku, nekā gaidīts. Pētnieki atklāja, ka jauni paradumi var sākt veidoties aptuveni divu mēnešu laikā (mediāna 59–66 dienas), taču to pilnīgai izveidei var būt nepieciešamas pat 335 dienas.
Bronhiālā astma (BA) ir bieži sastopama hroniska elpceļu slimība, un pēdējos gados tās izplatība, saslimstība un slimības izraisītais ekonomiskais slogs ir tikai audzis. Kaut arī BA patoģenēze nav līdz galam izprasta, galvenie astmas progresijas iemesli ir samazināta plaušu funkcija, alerģiskās slimības, bakteriālās un vīrusu infekcijas. Sistemātiska pārskata un meta-analīzes veidā aprēķināti bērnības BA izplatības rādītāji un riska faktori.
Ja bērni ar aptaukošanos saņem svaru samazinošu terapiju, tās ietekme novērojama arī vēlākos gados, samazinot nopietnu veselības problēmu un priekšlaicīgas nāves risku jaunībā. Tomēr tas neattiecas uz depresiju un trauksmi.
Jaunākie pētījumi vēsta, ka C vitamīnam piemīt analgētiskas un opioīdu patēriņu samazinošas īpašības pacientiem pēc dažādām operācijām. Līdz šim nav veikti pētījumi par akūtām muskuloskeletālām sāpēm (MSS), kas attīstījušās traumas dēļ. Šā pilotpētījuma mērķis bija izvērtēt, cik lietderīgi būtu veikt nejaušinātu, ar placebo kontrolētu pētījumu par C vitamīna ietekmi uz sāpju pārvaldību traumatisku MSS gadījumā.
Staigāšana vismaz 7000 soļu dienā saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem un par 31 % zemāku depresijas risku nekā tad, ja veic mazāk soļu, liecina jaunas meta–analīzes rezultāti.
Demence ir nozīmīgs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls senioriem. Ik gadu demenci diagnosticē aptuveni desmit miljoniem cilvēku pasaulē. Sistemātiskā pārskata un meta–analīzes mērķis bija apkopot pierādījumus par laiku līdz demences pacientu nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei.
Svara pieaugums pēc krūts vēža diagnosticēšanas ir saistīts ar paaugstinātu sirds mazspējas risku, risks pieaug līdz ar svara pieaugumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Oncology.
Šķēpi tiek lauzti – vai vieglu gripas simptomu gadījumā pretvīrusu terapija ir lietderīga? Pētnieki Ķīnā ar sistemātiska pārskata un meta-analīzes palīdzību skaidrojuši, kāda ir dažādu pretvīrusa medikamentu efektivitāte vieglas gaitas gripas ārstēšanā.
Demences risks ir gandrīz par 80 % augstāk pacientiem pēc insulta nekā tiem, kuriem nav bijis insults, secināts pētījumā. Risks samazinās vienu gadu pēc insulta, bet saglabājas paaugstināts līdz 20 gadiem pēc notikuma.
Sporādiska Kreicfelda-Jakoba slimība (sKFS) ir reta, strauji progresējoša un fatāla neirodeģeneratīva slimība. Slimību noteikt var tikai post mortem, un šobrīd ir pavisam nedaudz zināms par tās prodromo fāzi.
Mazkustīgums ir galvenais veselības riska faktors vairākām hroniskām saslimšanām un priekšlaicīgai nāvei. Neskatoties uz pierādījumiem, kas atbalsta uztura un fiziskās aktivitātes uzvedības konsultāciju iejaukšanos, mazkustīgums reti tiek mērīts vai pārvaldīts primārajā aprūpē. Ir nepieciešams izpētīt un pierādīt vērtību pacientu skrīningam attiecībā uz mazkustīgumu.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Hormonālās kontracepcijas lietošana — neatkarīgi no veida vai ievadīšanas metodes — nav saistīta ar būtiski paaugstinātu idiopātiskas intrakraniālas hipertensijas (IIH) risku sievietēm reproduktīvā vecumā.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
