Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
Jau izpētīts, ka mīlestības, laipnības un pozitīvas komunikācijas veidota bērna audzināšanas pieeja (maternal warmth) rada drošu un atbalstošu vidi bērna attīstībai un ir prognostisks faktors pusaudža mentālai un fiziskai veselībai. Tomēr pastāv neskaidrības par biopsihosociālajiem mehānismiem, kas ietekmē šo saistību.
Lai gan psoriāze ir saistīta ar augstāku demences līmeni, jauns pētījums liecina, ka gados vecākiem pacientiem ar psoriāzi, kuri saņem sistēmisku ārstēšanu, var būt daudz mazāks risks nekā tiem, kuri nesaņem sistēmisku ārstēšanu.
Spānijā veikts pētījums, kur secināts, ka pasīva imunizācija ar nirsevimabu, ilgas darbības monoklonālu antivielu, ievērojami samazina hospitalizāciju skaitu un nepieciešamību pēc intensīvās terapijas aprūpes pediatriskiem pacientiem RSV infekcijas dēļ. Īpaši nozīmīgs efekts ir zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam.
2022. gadā gandrīz trešdaļa jauno pieaugušo ASV lietoja elektroniskos nikotīna produktus, un gandrīz trešdaļa no viņiem mēģināja atmest šo ieradumu, visbiežāk izmantojot sociālo atbalstu kā atmešanas metodi.
19.maijā Amerikas Psihiatru asociācijas organizētā ikgadējā kongresā ziņots, ka pēcdzemdību psihozes risks ir ievērojami augstāks, ja sievietes māsa ir piedzīvojusi šādu stāvokli vai māsai ir bipolāri traucējumi.
Pētnieki ir atklājuši, ka aptaukošanās ķermeņa centrālajā daļā, īpaši ap vēderu, ir ciešāk saistīti ar psoriāzes risku nekā kopējais ķermeņa tauku īpatsvars, īpaši sievietēm. Šī saikne starp centrālo aptaukošanos un psoriāzi saglabājās nemainīga neatkarīgi no ģenētiskās predispozīcijas, norādot, ka tauki vēdera rajonā ir neatkarīgs riska faktors. Pētījums sniedz ieskatu, kas varētu palīdzēt uzlabot agrīnu riska prognozēšanu un vadīt personalizētas profilakses stratēģijas.
Mayo klīnikā veikts pētījums par rizatriptāna 10 mg ieguvumu vestibulāras migrēnas simptomu atvieglošanā. Rezultāti nav iepriecinoši: stundu pēc medikamenta ieņemšanas rizatriptāns uzrāda līdzvērtīgu efektu placebo vertigo un nestabilitātes sajūtas mazināšanā.
Netipisku ķermeņa masas indeksa (ĶMI) trajektoriju noteikšana bērniem un ar to saistīto, modificējamo agrīnā dzīves posma faktoru izpratne var palīdzēt novērst bērnu aptaukošanos.
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības laikā bija hipertensija, cukura diabēts vai aptaukošanās, sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena rādītāji bija attiecīgi par 4,88 un 1,90 procentu punktiem augstāki nekā bērniem, kuru mātēm nebija šo saslimšanu.
Gan takrolims (TAC), gan mikofenolāta mofetils (MMF) tiek rekomendēti bērniem ar bieži recidivējošu nefrotisko sindromu vai steroīdu atkarīgu nefrotisko sindromu. Tomēr šo preparātu salīdzinājums efektivitātē un drošuma profilā nav bijusi izvērtēta caur nejaušināti kontrolētiem pētījumiem.
Ar uzturu saistīts iekaisums ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera aptaukošanās risku pacientiem ar žultsakmeņiem.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
