Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

50 % vīriešu riska grupā nekad nav apmeklējuši urologu

Doctus
50 % vīriešu riska grupā nekad nav apmeklējuši urologu
Tikai puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem kaut reizi ir apmeklējuši urologu, liecina “Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss”.

Visretāk urologu pēdējā gada laikā apmeklējuši jaunieši vecumā no 18-24 gadu vecumam (2 %), savukārt visbiežāk – seniori (24%). Novērota arī tendence, ka vīrieši ar augstāko izglītību trīs reizes biežāk vēršas  pie speciālista nekā cilvēki ar pamatizglītību. Identiska situācija iezīmējas arī aptaujāto sadalījumā pēc dzīvesvietas – Rīgā urologu pēdējā gada laikā apmeklējuši 15 % vīriešu, savukārt lauku teritorijās vien 5 %.

Pozitīva tendence, ka pēdējo 10-15 gadu laikā vīrieši sākuši vairāk pievērst uzmanību savai veselībai. Turklāt arvien biežāk nāk jauni vīrieši vecumā ap 30, “Mana Aptieka un Apotheka Veselības indekss” dati rāda, ka teju katrs piektais jeb 17 % vīriešu vecumā no 25-34 gadiem pēdējā gada laikā ir apmeklējuši urologu.

Par pētījumu

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

FOTO: PIXABAY.COM

 

Saistītie raksti

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus

Latvijā palielinās smēķētāju skaits

Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Nesmēķējošo cilvēku skaits Latvijā arvien samazinās, un šobrīd tas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā

Kā pacienti novērtē slimnīcu personāla attieksmi?

Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 3 gadu laikā pacientu sniegto viedokli par attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. Iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ne tikai Latvijas slimnīcu starpā, bet arī starptautiski,

9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem nejūtas patiešām veseli

Teju puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48 % domā, ka viņiem ir salīdzinoši laba veselība, taču pilnīgi veseli jūtas vien 13 % aptaujāto. Savukārt četri no desmit iedzīvotājiem (38 %) uzskata, ka viņiem ir slikta veselība – kā drīzāk sliktu savu veselību vērtē trešdaļa (28 %) aptaujāto, bet kā pavisam sliktu – 9 %, liecina Mana aptieka & Apotheka nu jau astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.

Doctus

Aptauja: 82% Latvijas iedzīvotāju kā galveno veselības aprūpes problēmu min garās rindas pie speciālistiem

Galvenā problēma - rindas, kā otra būtiskākā problēma minēta zemais atalgojums veselības aprūpē strādājošajiem (20%), bet ģimenes ārstu lielā noslodze un attiecīgi grūtības saņemt viņu pakalpojumus iedzīvotāju ieskatā ir trešā aktuālākā problēma (13%). 6% respondentu Norastat veiktajā aptaujā norādījuši, ka medikamentu pieejamība ierindojas starp top 3 galvenajām prioritātēm, kas būtu jārisina veselības aprūpes sistēmā.

Doctus

Aptauja: Radošas aktivitātes palīdz mazināt trauksmi

Augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām. 89,5% aptaujāto atzīst, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.

Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Disbakterioze. Bieži sastopama, bet vai atpazīta?

Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.

I. Kikuste, L. Anarkulova, N. Bērza, I. Maldupa

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Nieru mazspējas un nāves riska prognozēšana pieaugušajiem ar vidēji smagu vai smagu hronisku nieru slimību

Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.

E. Vaska

Jauns informācijas portāls Latvijas vēža pacientiem

Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.

Doctus

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Vairāk nekā pusmiljons insulta nāves gadījumu pasaulē var būt saistīti ar klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas var būt saistītas ar pieaugošo mirstību un invaliditāti no insulta visā pasaulē. Pētnieki atklāja, ka neoptimāla temperatūra, kas ir augstāka vai zemāka par temperatūru, kas saistīta ar zemāko mirstības līmeni, arvien vairāk ir saistīta ar nāvi un invaliditāti insulta dēļ. Pētījums nepierāda, ka klimata pārmaiņas izraisa insultu. Tas tikai parāda saistību. Pētījumā netika pārbaudīti arī citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U