Liepājā ir ērta dzīve! Bērnu ķirurģe MARIJA KRAULE
Pirms trim gadiem Liepājas reģionālajā slimnīcā darbu sāka jaunā bērnu ķirurģe MARIJA KRAULE. Dakterei šie gadi bijuši ļoti intensīvi, taču labākais — slimnīcā ieviestas jaunas ārstēšanas metodes!
Jaunie ārsti
ANDRA PEKŠA: četras nedēļas Dalasā.
“Viņi daudz sarunājas! Ļoti! Studenti savā starpā, ar rezidentiem, uzraugošais ārsts ar studentiem un rezidentiem: par jaunākajiem pētījumiem, klīniskajiem gadījumiem, iemesliem, terapijas taktiku, par prognozi. Iesaista un viedokli prasa pacientiem. Rezidenti māca vecāko kursu studentus, viņi — jaunākos studentus,” par pieredzēto The University of Texas Southwestern Medical Center (ASV) stāsta Dr. ANDRA PEKŠA.
VITĀLIJS ZUJS: mācīties no labākajiem jeb rezidentūras pieredze Austrijā
Vēlā piektdienas pēcpusdienā kafejnīca—grāmatnīca Spiikiizi atgādina skudru pūzni — ar tējas un kafijas krūzēm rokā medicīnas studenti draudzīgi ieņem klausītāju krēslus. Latvijas Medicīnas studentu asociācija ar vieslekciju aicinājusi savu eksprezidentu, tagad Insbrukas medicīnas universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas klīnikas rezidentu Dr. VITĀLIJU ZUJU.
Dienestā. Ātrajā palīdzībā. Signe Šetlere, Ansis Drubiņš, Ardis Bērziņš
Pieredzējuši mediķi mēdz teikt, ka ik ārstam vajadzētu pastrādāt ātrajā palīdzībā — laba dzīves skola, gandrīz kā dienests armijā. Jaunie ārsti, kas strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, gan saka: visiem nevajag, ne visiem šis darbs ir piemērots. Par to, kādas dzīves atklāsmes pievienojis darbs ātrajos, stāsta trīs rezidenti.
Jaunie ārsti reģionos: Māris Leitlands,Ingus Supe, Iļja Ratiani
Kāpēc par savu darbavietu viņi izvēlējušies reģionu slimnīcu, vai nav vīlušies un cik piesātināta ir ikdiena — vaicājam jaunajiem ārstiem, kas savu izvēli izdarīja pirms dažiem gadiem.
Bez čīkstēšanas baciļa. Atbild KATRĪNA PRIEDE, Rīgas Stradiņa universitātes 6. kursa studente
Aprīlī spēkā stājās jauni darba nosacījumi jaunajiem ārstiem. Pie līdzvērtīgiem rezultātiem priekšroku dos rezidentūras pretendentiem, kam noslēgta vienošanās ar reģionālo ārstniecības iestādi. Bet, lai risinātu speciālistu deficītu, pēc rezidentūras beigšanas būs jānostrādā trīs gadi valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādē vai ģimenes ārsta praksē.
Zobārste ar foto karmu. ANNA JURKOVSKA
Topošās zobārstes ANNAS JURKOVSKAS uzņemtās dokumentālās fotogrāfijas publicē vadošie pasaules mediji, citu valstu privātklīnikas aicina Annu iemūžināt mediķus un viņu darba procesu. Mākslas foto vārdā viņa gatava internetā samedīt pērnā gadsimta holeras paraugus. Arī Latvijas medicīnas iestādes pamazām atver Annai savas durvis, lai ļautu dokumentēt medicīnas vidi.
Latvijas ginekoloģijas rezidente Bāzelē. Ieva Baidekalna
Pagājušā gada rudenī jaunajai ginekoloģei IEVAI BAIDEKALNAI pavērās iespēja kādu laiku stažēties ginekoloģijas klīnikā Bāzelē. Rezidente tur guvusi pārliecību, ka Latvijas ārsti nestrādā sliktāk, taču ir jomas, kurās mēs varētu mācīties. Koleģiālās attiecības. Rezidenti ar nodaļas vadītājiem ir uz “tu”. Ieva smaidot teic, ka varētu nofilmēt un rādīt, kādas var būt attiecības darbavietā. Viņai ļoti simpātisks šķitis arī veids, kā ārsti komunicē ar pacientiem – viņi nenogurstoši ik jautājumu sīki izstāsta un paskaidro pacientam. Un tas nekas, ka varbūt jau ceturto reizi.
Kādas izjūtas ir ar tikko iegūtu ārsta diplomu kabatā?
Ārstu saimei jūnijā pievienojušies 225 jaunie kolēģi: 177 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes absolventi un 48 Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Ārstniecības fakultātes absolventi. Tikko kā nosvinēts izlaidums, tāpēc fiksētās emocijas ir gluži svaigas. Kādas mācības no studiju gadiem viņi paņems sev līdzi? Kāds ir jauno kolēģu uzkrātais kapitāls, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū? Kādas veselības aprūpes problēmas viņiem rūp? Un kas viņiem ir ārsta profesija – misija vai bizness?
Vai aug citāda ārstu un farmaceitu paaudze?
Jaunie un topošie ārsti un farmaceiti – pēc 10–30 gadiem viņi būs paaudze, kas veidos veselības aprūpes pamata kapitālu. Paaudze, kas noteiks toni, attīstības gaitu un iespējas Latvijas medicīnā.
Dažus centimetrus virs zemes – jaunie
Protams, viņi ir ļoti dažādi. Taču lielākoties rutīna viņiem vēl nav apgriezusi spārnus. Ir sapņi, liela apņemšanās, un, kaut arī ir nelielas bažas par rītdienu, viņi saka – viss iespējams! Viņi staigā dažus centimetrus virs zemes, un tas iedvesmo! Ko domā, kā jūtas jaunākās paaudzes ārsti, par to lasiet šoreiz. Bet jau nākamajos numuros piedāvāsim arī vidējās un vecākās paaudzes ārstu domas – salīdziniet!
Lasītākais Doctus.lv
Sapnim pa pēdām
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcēlāju traumas pieredzējušiem sportistiem un iesācējiem
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Fiziskās aktivitātes ceļa un gūžas osteoartrīta pārvaldībā
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Statīni caur multimorbīdu pacientu prizmu
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Ekrānu izmantošana 5-7 gadu vecumā un valodas attīstība
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 230
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 414
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 395
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 334
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 622
Ķ
- Ķirurģija 230
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 464
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 304
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 266
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 315
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 174
R
S
- Sabiedrības veselība 397
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 114
- Uzturzinātne 120