Muguras sāpes. Vai iespējams izvairīties no sāpju hronificēšanās?
Hroniskas muguras sāpes ir viena no biežākajām balsta—kustību aparāta slimībām, un tās izraisa izteiktus veselības un dzīves kvalitātes ierobežojumus.
Hroniskas sāpes
Hroniskas galvassāpes un depresija
Hroniskas primāras galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2,2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes (vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā un ilgāk), pēc pacientu domām, ir visai nepatīkams, traucējošs un reizēm mokošs simptoms.
Lasītākais Doctus.lv
Notiks reto slimību forums
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Vidusauss iekaisums pieaugušajiem. Potenciālās komplikācijas neārstētos gadījumos
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Topiramāts un glaukomas risks – īpaši augsts sievietēm
Divos Apvienotās Karalistes kohortas pētījumos secināts, ka topiramāts saistīts ar augstāku glaukomas attīstības risku salīdzinājumā ar citiem antikonvulsantiem kā valproāts un lamotrigīns. Īpaši izteikta asociācija novērota sievietēm un pacientiem ar epilepsiju, bet ne vīriešiem vai pacientiem ar migrēnu.
2. tipa cukura diabēta progresēšana pacientiem ar lieko svaru vai aptaukošanos pēc miokarda infarkta
Semaglutīds ir pierādījis spēju samazināt progresēšanas risku uz 2. tipa cukura diabētu pacientiem pēc miokarda infarkta ar lieko svaru vai aptaukošanos bez cukura diabēta. Tomēr semaglutīda terapijas ieviešana ikdienas klīniskajā praksē ir sarežģīta augsto izmaksu un ierobežotās pieejamības dēļ.
Ilgtermiņa protonu sūkņu inhibitoru lietošana un kuņģa vēža risks
Kuņģa vēzis ir piektā biežākā ļaundabīgā slimība pasaulē, histoloģiski dominējot adenokarcinomai (> 95 %). Ilgtermiņa protonu sūkņu inhibitoru (PSI) lietošana postulēta kā kuņģa vēža riska faktors jau kopš 1980.gada. Un kaut arī pēdējie veiktie sistemātiskie pārskati šo asociāciju apstiprina, izmantotā literatūra kritizēta daudzu metodoloģisko ierobežojumu dēļ, tāpēc PSI un kuņģa adenokarcinomas savstarpējo saistību var uzskatīt par neskaidru. Lai palīdzētu izgaismot neskaidrības, veikts populācijas gadījumu kontroles pētījums, izmantojot prospektīvi ievāktus datus no dažādiem vietējiem reģistriem piecās Ziemeļvalstīs.
Nozares
A
- Alergoloģija 55
- Algoloģija 91
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 214
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 386
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 214
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 376
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 327
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 596
Ķ
- Ķirurģija 217
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 446
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 96
- Onkoloģija 287
- Otorinolaringoloģija 87
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 250
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 304
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 166
R
S
- Sabiedrības veselība 381
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 111