Ultrasonogrāfija bieži ir pirmā izmeklēšana dažādu slimību gadījumos un reizēm tiek lietota kā vienīgā metode, piemēram, grūtniecēm un bērniem, taču Latvijā ultrasonogrāfijas speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams - norāda asociētā profesore, radioloģe Maija Radziņa.
Vakcinējot veselības aprūpes darbiniekus, darbinieku vidū nekavējoties un ievērojami samazinājās pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits, samazinot nepieciešamo izolāciju un karantīnu skaitu par vairāk nekā 90 procentiem, liecina UT Dienvidrietumu medicīnas centra dati, kas publicēti New England Journal of Medicine.
Pētījumā, kurā iekļāva 65 pētījumus, kas aptvēra 97 333 veselības aprūpes darbiniekus visā pasaulē, atklāja, ka katrs piektais veselības aprūpes darbinieks ir piedzīvojis depresiju, trauksmi un/ vai posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS) Covid-91 pandēmijas laikā.
Ārsta seja mainās. Tā kļūst vecāka — teju katrs trešais ārsts Eiropas reģionā ir vecāks par 55 gadiem. Šī seja kļūst arī sievišķīgāka. Sievietes veido 52 % no ārstu skaita, pēdējos desmit gados sieviešu īpatsvars palielinājies par 4 %. [1]
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.
Veselības aprūpes darbiniekiem, īpaši medmāsām, ir augsti SARS-CoV-2 izplatības rādītāji, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nestrādā veselības aprūpē, secināts pētījumā.
Praksē apmierinātības novērtējums ir plaši lietojams darba vides kvalitātes jēdziens un indikators. Organizācijas un lietišķais psihologs, vadības eksperts Adrian Furnham definējis, ka apmierinātība ar darbu ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka cilvēkresursu efektivitāti un produktivitāti. [11]
2020. gadu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi par māsu un vecmāšu gadu. Šis būs gads, kurā atzīmēsim māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Gads, kurā tiks aktualizēta māsas loma, ieguldījums, atdeve. Starptautiskās māsu padomes dati liecina, ka globāli 2030. gadā trūks 18 miljoni māsu. Latvija šai statistikai iedod savu melno artavu. Saruna ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti DITU RAISKU.
Ārstu un māsu aizplūšana uz citām valstīm nav Latvijas fenomens. Mediķi darba meklējumos pasaulē pārvietojas vairāk nekā jebkura cita regulētā profesija. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka OECD valstīs ārstu un medicīnas māsu migrācija pēdējā desmitgadē augusi par 60 procentiem. [1]
Kamēr gadu no gada tiek rakstīti un pārrakstīti cilvēkresursu glābšanas plāni, dārgais cilvēkkapitāls rūk. Mediķi strādā divās trīs darbavietās, strādā normālo pagarināto darba laiku, izdeg, ciešas, brauc prom... Ko sola nākotne?
Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam...
Dati liecina, ka mediķi ir arodslimību statistikas līderi. Situācija nelabojas — arodslimību skaits mediķu vidū pieaug. Visbiežāk tās ir balsta un kustību sistēmas problēmas, ko rada dažādas pārslodzes.
Veselības ministrija izplatījusi paziņojumu medijiem, kurā ministre Ingrīda Circene pēc tikšanās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāju Valdi Keri un priekšsēdētāja vietnieci Tatjanu Brakši apliecina, ka atalgojuma palielinājums mediķiem ir nepieciešams.
Pēc trim gadiem mediķu trūkums Latvijā būs mērāms ne vairs simtos, bet jau tūkstošos... Ko darīt? Uz cilvēkresursu problēmām medicīnā Doctus piedāvā palūkoties no trim atšķirīgiem skatu punktiem: Veselības ministrijas, lokālas daudzprofilu slimnīcas vadītāja un jauna ārsta pozīcijas.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
Vairāki psihiski traucējumi tiek konstatēti biežāk personām ar epilepsiju nekā personām bez epilepsijas.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
2025. gada oktobra Doctus numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.
