Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Retrospektīvā kohortas pētījumā TriNetX konstatēts, ka lielākā daļa saistaudu slimību un daļa neitrofilu dermatožu saistītas ar ievērojami augstākiem viena gada, piecu un 10 gadu riskiem attīstīties hematoloģiskai malignitātei, kamēr autoimūnas bullozas slimības šādu saistību neuzrāda. Pētījumā aptverti dati par 180 miljoniem cilvēku 18 pasaules valstīs.
Reto audzēju pacientiem ir jānodrošina taisnīgas un vienlīdzīgas ārstēšanas iespējas – tas ir liels un ambiciozs mērķis, ko iespējams sasniegt tikai ciešā sadarbībā ar valsts veselības organizācijas institūcijām un definējot uzlabojumus veselības aprūpē kā valstisku prioritāti, šonedēļ notikušajā Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” preses konferencē uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Solīdo audzēju medikamentozās klīnikas vadītāja asociētā profesore Elīna Sīviņa.
Žurnālā JAMA Oncology publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka 20 gadu laikā ir vairāk nekā dubultoties vēža pacientu skaits, kuri ziņo par funkcionāliem ierobežojumiem.
Jauns liels pētījums, ko vadīja Amerikas vēža biedrības (ACS) pētnieki, liecina, ka vecums un smēķēšana ir divi svarīgākie riska faktori, kas saistīti ar relatīvu un absolūtu piecu gadu risku saslimt ar jebkādas lokalizācijas ļaundabīgu audzēju. Rezultāti arī parāda, ka papildus vecumam un smēķēšanas vēsturei ārstiem jāņem vērā pārmērīgs ķermeņa tauku daudzums, jebkura ļaunadbīga audzēja esamība ģimenes anamnēze un vairāki citi faktori, kas var palīdzēt pacientiem noteikt, vai viņi var gūt labumu no uzlabotas vēža skrīninga vai profilakses programmām.
Klīvlendas klīnikas pētījums liecina, ka pieaugušajiem ar aptaukošanos svara zudums, kas panākts ar bariatrisko operāciju, bija saistīts ar 32% mazāku vēža attīstības risku un par 48% mazāku ar vēzi saistītas nāves risku, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem operācija nebija veikta.
Zināms, ka cilvēka B šūnas spēj sintezēt miljardiem dažādu antivielu, kuru pamatuzdevums mūsu organisma imūnajā aizsardzībā ir neitralizēt baktērijas un vīrusus, pateicoties to spējai atpazīt patogēnu svešās molekulārās struktūras — epitopus.
Atzīmējot Vispasaules nieru vēža pacientu dienu Latvijā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tika atklāts simbolisks “Emociju dārzs”, kur nieru vēža slimnieki, ārsti, eksperti un draugi atklāti sarunāsies par slimības fiziskajiem un emocionālajiem aspektiem.
Tas ir rets mezenhimālas izcelsmes audzējs. Visbiežāk labdabīgs, malignitātes risks 10 % gadījumu. Ļaundabīgie gadījumi saistīti ar paraneoplastisko sindromu, hipertrofiskām osteoartropātijām (14—19 %) un hipoglikēmijām (Doege Potter sindroms, 4—14 %), jo audzēji producē insulīnam līdzīgo augšanas faktoru–2. Pēc audzēja izņemšanas simptomi izzūd. [2]
Pacientiem ar Covid–19 un progresējošu ļaundabīgu audzēju bija piecas reizes lielāks 30 dienu mirstības risks, salīdzinot ar Covid–19 pozitīviem vēža pacientiem, kuriem bija remisija vai kuriem nebija ļaundabīga audzēja.
Prostatas vēzis ir vispāratzīta svarīga problēma medicīnā visā pasaulē. Latvijā pēc SPKC datiem, tāpat kā citās pasaules valstīs, vīriešiem tieši prostatas vēzis ir līderis sastopamības ziņā, turklāt otrais biežākais nāves iemesls uzreiz aiz plaušu vēža. [1]
Mūsdienīgas ļaundabīgo audzēju medikamentozas ārstēšanas balsts ir panākumi vēža šūnu molekulāro un ģenētisko izmaiņu izpētē. Zinātnieki atklājuši vairākas signālsistēmas, kas regulē šūnu dalīšanās un bojāejas mehānismus. Noteiktu ģenētisko mutāciju dēļ daudzu šo signālsistēmu aktivitāte vēža šūnās var būt krasi paaugstināta.
Starptautiskā pētījumā, kuru vadīja pētnieki no Bergenas universitātes, pētnieki atklāja, ka liekais svars un aptaukošanās paaugstina ļaundabīgu audzēju risku.
Jaunu mutes dobuma ļaundabīgo audzēju gadījumu skaits katru gadu pasaulē ir 365 tūkstoši. Arī Latvijā mutes dobuma audzēji ir aktuāla problēma onkoloģijā. Audzēju sastopamības pieaugums vērojams vīriešiem un līdz ar vecumu. Galvenie modificējamie riska faktori ir smēķēšana un slikta mutes higiēna.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Bērnu slimnīcā īstenots pilotprojekts “Inovatīvu un mūsdienīgu asinsvadu pieeju pilotēšana BKUS”, kura laikā ieviestas ilgtermiņa asinsvadu pieejas (PICC, Midline un pagarinātie perifērie katetri), kas ļauj pacientiem droši un nepārtraukti saņemt terapiju, vienlaikus samazinot sāpīgo manipulāciju skaitu – bērniem nepieciešams mazāk atkārtotu dūrienu un samazinās stress.
