PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Vācijas veselības aprūpes modelis. Vai viens no labākajiem Eiropā?

I. Bikava
Maija beigās Rīgas Stradiņa universitātē uzstājās lektori no Greifsvaldes Universitātes (Ernst–Moritz–Arndt University Greifswald): profesors Dr. Steffen Fleßa dalījās pieredzē, stāstot par Vācijas veselības aprūpes modeli, vienu no labākajiem Eiropā, bet Markus Krohn ar konkrētiem piemēriem sniedza ieskatu Vācijas DRG (Diagnoses Related Grouping) sistēmā.

Dr. Steffen Fleßa Dr. Steffen Fleßa
Dr. Steffen Fleßa

Markus Krohn Markus Krohn
Markus Krohn

Vācijas veselības aprūpes sistēmas finansējums

Vācijas veselības aprūpes sistēmas finansējuma pamats ir veselības apdrošināšana. Vācijai ir divu gadsimtu pieredze veselības apdrošināšanā: pirmās veselības apdrošināšanas sistēmas sāka darboties XIX gadsimta sākumā, 1885. gadā tās aptvēra apmēram 5% iedzīvotāju, 1900. gadā — 16%, 1914. gadā — 23%, laika gaitā iesaistot arvien vairāk iedzīvotāju, bet kopš 2007. gada — pilnīgi visus Vācijas iedzīvotājus (izņemot tos, kas Vācijā uzturas nelegāli). Tādējādi Vācija sasniegusi vienu no galvenajiem izaicinājumiem — veselības aprūpes sistēmas pieejamību visiem iedzīvotājiem, kas lielai daļai valstu joprojām ir mērķis.

Vācijas veselības aprūpes finansējuma sadaļas: 67% sociālā apdrošināšana (57% sociālā veselības apdrošināšana, 7% sociālās kopšanas apdrošināšana, 1% sociālie pensiju fondi, 2% sociālā negadījumu apdrošināšana), 14% mājsaimniecību maksājumi (pacientu līdzmaksājumi), 9% privātā veselības apdrošināšana, 5% valsts subsīdijas, 4% darba devēju maksājumi.

Kopš 2007. gada katram, kas legāli uzturas Vācijā, jābūt veselības apdrošināšanai. Iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz 54 900 eiro gadā, ir valsts veselības apdrošināšanas sistēmā, kas paredz, ka ikviens iedzīvotājs maksā veselības apdrošināšanas iemaksas 15,5% apmērā no ienākumiem (iemaksām noteikti “griesti”, iemaksu objekts nepārsniedz 4125 eiro mēnesī). Toties tie, kuru ienākumi pārsniedz 54 900 eiro gadā, var izvēlēties, vai būt valsts apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem vai slēgt līgumu ar privātu apdrošināšanas kompāniju (privātās apdrošināšanas kompānijas parasti piedāvā lētāku veselības apdrošināšanas polisi, bet iedzīvotājs uzņemas lielākus riskus, piemēram, zaudējot darbu vai samazinoties ienākumiem, nevar pāriet uz valsts sistēmu, jo apdrošinātāju var mainīt ne biežāk kā reizi 18 mēnešos). Privātas kompānijas polisēs var iekļaut arī papildu pakalpojumus, ko valsts programmas nesedz, piemēram, individuālas palātas slimnīcās, plašāku apmaksājamo medikamentu klāstu, plašāku zobārstniecības pakalpojumu klāstu.

Vai Vācijas modelis tikpat labs būs 2050. gadā?

Vācija šobrīd ir nodrošinājusi pilnīgu sabiedrības pārklājumu, un tas vairs nav sistēmas izaicinājums. Pakalpojumu klāsts ir pietiekams, tiek segti arī dārgi pakalpojumi, ja to efektivitāte ir pamatota (lielākoties netiek apmaksāti medicīniski nepamatoti Austrumu medicīnas pakalpojumi, eksperimentālā medicīna). Tomēr, vērtējot iekļautos pakalpojumus, tiek apskatītas citas alternatīvas, piemēram, bērniem tiek apmaksāta dzirdes aparātu implantēšana, bet pieaugušajiem, kuru dzirde pasliktinājusies vecumā, šis pakalpojums netiek apmaksāts, jo ir alternatīvas — ārējie dzirdes aparāti. Taču arvien vairāk senioru vēlas implantētos dzirdes aparātus. Arī reto slimību ārstēšana, ja ir medicīniski pamatota, tiek apmaksāta pilnībā. Veselības aprūpes pieejamība, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti laba, piemēram, uz gūžu protezēšanu jāgaida ne ilgāk kā 2—3 mēneši (ne velti Dānijas, Nīderlandes pacienti tiek sūtīti ārstēties uz Vāciju).

Tomēr, kā atzīmēja prof. Fleßa, tā ir tikai šobrīd. Vai šādu sistēmu Vācija spēs uzturēt arī ilgtermiņā? Profesors sniedza datus, kā līdz ar vecumu pat 13 reizes pieaug veselības aprūpes izmaksas uz iedzīvotāju gadā (skat. 1. tabulu).

Veselības aprūpes izmaksas  Vācijā uz iedzīvotāju gadā  dažādās vecumgrupās Veselības aprūpes izmaksas  Vācijā uz iedzīvotāju gadā  dažādās vecumgrupās
1. tabula
Veselības aprūpes izmaksas Vācijā uz iedzīvotāju gadā dažādās vecumgrupās

Šobrīd vidēji gadā uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti 3740 eiro, bet, sabiedrībai novecojot, izmaksas arvien pieaug. [1]

Vācijā, kur ir 82 miljoni iedzīvotāju, veselības aprūpei tiek tērēti vairāk nekā 300 miljardi eiro gadā, kas ir vairāk nekā 11%, salīdzinot pret IKP; izdalot uz vienu iedzīvotāju, tie tuvojas 4000 eiro gadā. [2] (OECD dati [3] par 2012. gadu: veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 934 eiro, Vācijā — 3613 eiro; salīdzinot pret IKP, [4] Latvijā — 5,7%, Vācijā — 11,3%).

Prognozes 2050. gadam liecina: paredzams dramatisks izmaksu pieaugums. Pagarinoties iedzīvotāju dzīves ilgumam un paplašinoties veselības aprūpes pakalpojumu klāstam, ievērojami palielināsies tādu pacientu skaits, kam nepieciešama ilgstoša aprūpe. [5]

Ilustrācija un foto: no DOCTUS arhīva

 

Literatūra

  1. www.destatis.de/EN/FactsFigures/SocietyState/Health/HealthExpenditure/HealthExpenditure.html;jsessionid=CAFCDDC4F54E79FB91CFCED9F39B43DF.cae3
  2. www.destatis.de/EN/FactsFigures/SocietyState/Health/HealthExpenditure/HealthExpenditure.html;jsessionid=CAFCDDC4F54E79FB91CFCED9F39B43DF.cae3
  3. www.oecd-ilibrary.org/docserver/download/8114211ec051.pdf
  4. www.oecd-ilibrary.org/docserver/download/8114211ec052.pdf
  5. www.destatis.de/EN/FactsFigures/SocietyState/Health/LongTermCare/LongTermCare.html