Pērn veiktas 50 nieru, piecas sirds, astoņas aknu un 24 radzeņu transplantācijas. Šogad Latvijā reģistrēti 25 mirušie orgānu donori, kā arī trīs dzīvie nieru donori. Vienlaikus transplantācijas iespēju joprojām gaida pacienti ar smagām un dzīvību apdraudošām diagnozēm – 60 pacienti gaida nieru transplantāciju, septiņi sirds, astoņi aknu, astoņi radzeņu un trīs plaušu transplantāciju.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā veiktas divas sarežģītas un unikālas multiorgānu transplantācijas, kuru rezultātā vairākiem pacientiem sniegta otrā iespēja dzīvot. Pateicoties donoru un viņu tuvinieku nesavtīgajam lēmumam, tika veikta sirds, aknu, nieru un radzeņu transplantācija.
ASV aptuveni 89 000 pacientu ir gaidīšanas sarakstā uz nieres transplantāciju. Mazāk nekā 20 000 pacientu katru gadu saņem nieres transplantāciju no mirušiem donoriem.
Pēctransplantācijas cukura diabēts (PTCD) pacientiem pēc nieres transplantācijas ir samērā bieža un prognozi pasliktinoša metaboliska komplikācija. Visi jaunatklātie cukura diabēta gadījumi, kas konstatēti pacientiem jebkurā laikā pēc nieres transplantācijas, ir PTCD. [1]
Nieru transplantāta (NT) saņēmēji tiek uzskatīti par augsta riska grupu potenciālu nevēlamu notikumu dēļ pēc inficēšanās ar Covid–19. Šā pētījuma mērķis bija aprakstīt klīniskos aspektus un iznākumus NT saņēmēju vidū pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu.
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar samērā maz diskutētu problēmu — pēctransplantācijas cukura diabētu (PTCD) pacientiem pēc nieres transplantācijas (NT), tā riska faktoriem, diagnostiskajiem kritērijiem un ārstēšanas iespējām. Vēlamies prezentēt dažus Latvijā iegūtus datus pētījumā par PTCD sastopamību un riska faktoriem.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
