← Atpakaļ

Eseja par gremošanas trakta asinsvadu aterosklerozi

Jau XV gadsimtā ārsti ievēroja, ka gremošanas orgānus ar asinīm apgādājošie asinsvadi dažreiz kļūst šauri. Šajā aspektā izklausās jocīgi, ka bija jānojoņo vairāk nekā 400 gadiem, līdz 1901. gadā vācu ārstam Šnicleram (Schnitzler) prātā iešāvās doma, ka asinsvada sašaurinājums var izraisīt stipras vēdersāpes. Tiesa, aptvert visu uzreiz nav iespējams, tāpēc nepelsim Šnicleru par to, ka viņam šķita – asinsvada sašaurinājums un vēdersāpes rodas tāpēc, ka asinsvadu aizspiedis trombs.


Mazliet no vēstures

Šniclers rakstīja par slimnieku, kurš sūdzas par mokošām vēdersāpēm, kas neatvairāmi sākas drīz vien pēc ēšanas un mitējas tikai pēc vairākām stundām. Vēlāk sekcijā ārsts acīgi pamanīja, ka pacienta dzīves laikā stipri šaura bija kļuvusi ieeja apzarņa augšējā artērijā, jo asinsvada atveri bija aizķepinājis sklerotiskai pangai pielipušais trombs.

Divdesmitā gadu simteņa vidū uzbangoja jaunu ziņojumu vilnis, kuros zinātnieki vēstīja, ka šīs nelaimes īstenais cēlonis ir ateroskleroze, ka sklerotiska panga dažreiz plīst, ka pārplīsušās vietas virsmu nocementē trombs, kas var samilzt tik liels, ka gandrīz vai pilnīgi…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti