Sievietes psihiskā veselība
Sievietes nereti tiek dēvētas par vājāko un emocionālāko dzimumu, tāpēc tiek uzskatīts, ka viņas vairāk pakļautas psihisku traucējumu attīstībai. Kopumā psihiski traucējumi vienādi bieži skar gan sievietes, gan vīriešus, taču sievietes dzīvē ir vairāki periodi, kad risks dažu psihisku traucējumu attīstībai var būt paaugstināts dažādu, šiem periodiem raksturīgu provocējošu faktoru ietekmē. Šajā rakstā apskatīsim biežākos psihiskos traucējumus, to īpatnības un ārstēšanas taktiku sievietēm premenstruālajā periodā, grūtniecības un pēcdzemdību laikā, kā arī menopauzes laikā.
Premenstruālais sindroms (PMS) un premenstruāli disforiskais sindroms (PMDS)
PMS ir fizisku un psihoemocionālu simptomu kopums menstruālā cikla luteālās fāzes (apmēram 14 dienas pirms menstruācijām) laikā. Simptomi mazinās, pat pavisam izzūd līdz ar menstruāciju sākumu. Premenstruālais sindroms skar 30-80% sieviešu reproduktīvā vecumā. Fiziskie un psihoemocionālie simptomi apkopoti 1. tabulā.
Apmēram 3-8% sieviešu PMS norit smagā formā. To dēvē par premenstruālo disforisko sindromu, un tas tiek uzskatīts par psihiatrisku diagnozi. Šīm pacientēm ir augsta komorbiditāte ar citām psihiskām saslimšanām dzīves anamnēzē. Visbiežāk tie ir…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu
-
Pētnieki izstrādā algoritmu psihožu prognozēšanai
Zinātnieki apvienoja psihiatriskos novērtējumus ar mašīnmācīšanās modeļiem, kas analizē klīniskos un bioloģiskos datus, un izveidoja algoritmu, ar kuru var prognozēt psihožu iestāšanos. Kaut arī psihiatri ļoti precīzi prognozē slimības iznākumus, viņi var nenovērtēt nelabvēlīgo gadījumu biežumu, kas izraisa recidīvus. Algoritmiskais modelis palīdz vieglāk atpazīt un prognozēt slimības gaitu. Lasīt visu
-
Depresija bērniem un pusaudžiem saistīta ar priekšlaicīgu nāvi un 66 slimību paaugstinātu risku vēlākos gados
Depresīviem bērniem un pusaudžiem ir lielāks risks ciest no priekšlaicīgas nāves un plaša spektra slimībām vēlāk dzīves laikā. Tie ir liela novērojuma pētījuma, kas veikts Karolinska institūtā Zviedrijā, rezultāti. Galvenie secinājumi norāda uz nepieciešamību meklēt citas iespējamās slimības pēc bērnībā vai pusaudžu vecumā bijušas depresijas. Pētījums ir publicēts žurnālā JAMA Psychiatry. Lasīt visu
-
Glaukoma. Ārstēšanas principi un prognoze
Glaukoma ir optiska neiropātija, kas rodas 2—10 % indivīdu pēc 50 gadu vecuma un ir galvenais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē. Patlaban pasaulē ir 66,8 miljoni glaukomas slimnieku, no tiem apmēram 9 miljoni ir akli ar abām acīm. Lasīt visu
-
Miofasciālo sāpju sindroms. Sistēmiskā farmakoterapija
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms. Lasīt visu
-
Akūts rinosinusīts. Ārstēšanas algoritms pieaugušajiem
Akūts deguna blakusdobumu iekaisums jeb akūts rinosinusīts ir aktuāla problēma, kas var piemeklēt ikvienu no mums. Nosaukums “rinosinusīts” nozīmē, ka sinusīts un rinīts līdzpastāv vienlaicīgi un ka fizioloģiski un patofizioloģiski ir grūti noteikt atšķirību. Lasīt visu

Lasītākie raksti
-
Diafragmas barības vada atveres trūce pieaugušajiem
Lai runātu par diafragmas barības vada atveres trūci, tika veidota vienkāršotu praktisko jautājumu ķēde: kas ir norma, kas – novirze? → ko nozīmē šādas novirzes ārstēšana? → ārstēt konservatīvi vai ķirurģiski? → vai ķirurģiska ārstēšana ir sarežģīta un grūti izpildāma? → vai visiem pacientiem nepieciešama aktīva terapija? Lasīt visu
-
Maksts mikroflora. Norma un patoloģija
Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1] Lasīt visu
-
Sejas nerva neiropātija. Aktualitātes pacienta aprūpē
Sejas nerva neiropātija ir visbiežākā kraniālo nervu slimība. Viens no biežākajiem vienpusējas sejas paralīzes iemesliem ir idiopātiska sejas nerva neiropātija jeb Bella paralīze. Tas ir akūts, parasti vienpusējs, perifērs sejas nerva motorā neirona bojājums ar nezināmu etioloģiju un spontānu izveseļošanos 80–90% gadījumu. Lasīt visu