Slimnīcas prasa papildu finasējumu neatliekamai palīdzībai, veselības ministrs aicina ārstēt nepārmaksājot

Jau tradicionāli, vasarai noslēdzoties, slimnīcas sit trauksmi, ka nespēs sniegt neatliekamo palīdzību gada otrajā pusē. Citādās domās ir veselības ministrs, viņš teic: "Realitāte parāda, ka neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta apmērā, kāds ir nepieciešams. Šogad, līdzīgi kā pagājušā gadā, turpina samazināties slimnīcu stacionāros akūti ārstēto pacientu skaits, un tas notiek, attīstoties ambulatorajam sektoram."

Tā nav pirmā reize, kad slimnīcās uzņemto un ārstēto neatliekamās palīdzības pacientu skaits būtiski pārsniedz valsts plānoto. Tā valsts Kuldīgas slimnīcā šogad ieplānojusi apmaksāt 2208 neatliekamo pacientu ārstēšanu, bet realitātē slimnīca jau līdz augusta vidum ārstējusi 2341 pacientu. Alūksnes slimnīcai gadā tiek apmaksāta 1800 akūto pacientu ārstēšana, bet jau līdz augusta vidum ārstēti 1976.

Lai prasītu papildu finansējumu neatliekamai palīdzībai, protesta akcija jau notikusi Cēsīs, tādas plānotas arī Ogrē, Kuldīgā. Slimnīcas un to īpašnieki ‒ pašvaldības ‒ plāno vērsties administratīvajā tiesā, apstrīdot Veselības norēķinu centra (VNC) piedāvātos līgumu grozījumus par izmaiņām finanšu apmēros šā gada otrajā pusgadā. Vairākas slimnīcas samierinājušās un parakstījušas līgumus, bažījoties, ka varētu vispār nesaņemt finansējumu.

Publiski izskanējis, ka Kuldīgas slimnīca no 1.septembra varētu pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzskata, ka Veselības ministrijas nevienlīdzīgā finanšu politika pret lokālo Kuldīgas slimnīcu un tuvumā esošajām daudz labāk finansētajām reģionālajām slimnīcām Ventspilī un Liepājā kropļo konkurenci. Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonas iedzīvotāju skaits ir vairāk par 80 tūkstošiem, kas ir vairāk nekā 27% no kopējiem Kurzemes iedzīvotājiem, taču finansējums plānots tikai 10% apmērā no kopējās naudas NMP pacientu stacionārajai ārstēšanai 2011. gadā trīs Kurzemes slimnīcām. Viņa portālā nra.lv vaicā: "Kāpēc ministrija akceptē, ka Kuldīgas slimnīcā vienu akūto pacientu var ārstēt vidēji par 92 latiem, kamēr Liepājas reģionālajai slimnīcai par identiska pacienta ārstēšanu paredzamais finansējums šogad būs apmēram 220 latu? Kā šādu nevienlīdzīgu attieksmi veselības ministrs Bārzdiņa kungs paskaidrotu Kuldīgas, Skrundas, Alsungas Saldus, Brocēnu un Aizputes novada iedzīvotājiem?"

Portāls raksta, ka VNC līgumu grozījumi stacionārajām ārstniecības iestādēm sagatavoti, ņemot vērā veiktos grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas ietver VM darba grupā izstrādāto lokālo slimnīcu un traumpunktu turpmākās darbības kārtību. Darba grupas secinājumi rezultējās izmaiņās noteikumos, un visām slimnīcām tiek samazināts finansējums. VM skaidro: šī nauda netiek atņemta slimnīcai, bet no stacionāriem pacientiem novirzīta ambulatorai palīdzībai.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzskata: šogad, līdzīgi kā pagājušā gadā, turpina samazināties slimnīcu stacionāros akūti ārstēto pacientu skaits, un tas notiek attīstoties ambulatorajam sektoram. "Pie katras iespējas līdzekļi primāri ir jāparedz tieši ambulatorai aprūpei un tās nostiprināšanai, lai slimnīcas redzētu vajadzību un iespējas attīstīt savus ambulatoros dienestus, kas samazina stacionāro pacientu skaitu tajās pašās slimnīcās. Princips „ārstējies nepārmaksājot!" ir jāattiecina ne tikai uz zāļu jomu, bet arī salīdzinot ārstēšanas veidus - ambulatori, dienas stacionārā vai slimnīcas apstākļos. Respektīvi - pacientam, kuram medicīnisku indikāciju dēļ nav jāārstējas slimnīcā, palīdzība jāsaņem ambulatori un šai palīdzībai ir jābūt pieejamai savlaicīgi (jāmazina gaidīšanas laiks rindās uz konsultāciju vai diagnostiku), iespējami tuvu pacienta dzīvesvietai un pacienta līdzmaksājuma apjoms nedrīkstētu kalpot kā šķērslis palīdzības saņemšanai."

 

 

Uz augšu ↑