Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kādi ir secinājumi pēc Eiromelanomas dienai veltītās konferences?

I. Dzintara
Kādi ir secinājumi pēc Eiromelanomas dienai veltītās konferences?
Kā mazināt mirstību no ādas vēža, kā veicināt agrīnu diagnostiku, kā par ādas vēža profilaksi runāt ar pacientiem? Un visbeidzot, kāpēc ādas vēzim senākās mācību grāmatās varēja atļauties veltīt vien dažas lappuses, bet šodien tēma ir ļoti aktuāla un saslimstības un mirstības dati ir satraukumu rosinoši. Šos jautājumus 24. aprīlī kopējā Eiromelanomas dienai veltītā konferencēs risināja dermatologi, onkologi, pieaicinot arī mediju pārstāvjus un nozares ministru.

Klass Ulrihs, pasaulē lielākās ļaundabīgo ādas vēžu ārstēšanas klīnikas „Charité” (Vācija) medicīnas doktors Klass Ulrihs, pasaulē lielākās ļaundabīgo ādas vēžu ārstēšanas klīnikas „Charité” (Vācija) medicīnas doktors
Klass Ulrihs, pasaulē lielākās ļaundabīgo ādas vēžu ārstēšanas klīnikas „Charité” (Vācija) medicīnas doktors
Biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs, dermatologs Raimonds Karls iepazīstināja ar Slimību profilakses un slimību kontroles centra (SPKC)datiem, kuri atklāja, ka saslimšana ar dažādām ādas vēža formām Latvijā arvien pieaug, ko var pat dēvēt par „vēža epidēmijas priekšvakaru”.

Turklāt pieaug arī šīs saslimšanas izraisīto nāves gadījumu skaits, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas – melanomas - 15 gadu laikā mirušo skaits Latvijā ir trīskāršojies. Ik gadu ādas vēzi konstatē apmēram diviem tūkstošiem cilvēku un ar šo diagnozi mirst aptuveni 60 cilvēku. Dati diemžēl atklāj arī to, ka ar ādas vēzi saslimst arvien jaunāki cilvēki.

Ja vēl pirms pāris gadiem ādas vēža saslimstību varēja novērot galvenokārt 70 līdz 80 gadus veciem cilvēkiem, tad tagad liela daļa pacientu ir nedaudz virs 30 gadiem.

SPKC dati atklāj, ka:

  • 2011.gadā melanoma konstatēta 191 cilvēkam,
  • 2012.gadā – 216 cilvēkiem,
  • 2013.gadā nedaudz mazāk, bet skaits joprojām ievērojams - 204

Savukārt citas ādas vēža formas 2011.gadā konstatētas 977 cilvēkiem, 2012.gadā - 1626 cilvēkiem, bet 2013.gadā - jau 1700 Latvijas iedzīvotājiem.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs: "Starp būtiskākajiem Veselības ministrijas mērķiem ādas slimību novēršanā ir solārija apmeklēšanas ierobežojumi. Vēlamies panākt, lai solāriju pilnībā aizliegtu apmeklēt līdz 18 gadu vecumam. Labākajā gadījumā solāriju varētu apmeklēt tikai pēc ārsta norādījuma. Taču patlaban mērķis ir panākt, lai solārija darbinieki vienmēr pārliecinātos par solārija apmeklētāja pilngadību. Turklāt pirms solārija apmeklējuma darbiniekam būtu nepieciešams apmeklētāju iepazīstināt ar ultravioleto staru riskiem. Solārija darbiniekam ir jāspēj novērtēt klienta ādas stāvokli, kas nozīmē, ka darbinieki ir papildu jāizglīto. Tāpat Ministru kabinetā esam iesnieguši arī priekšlikumu par stingrāku tetovējumu un pīrsingu pakalpojumu kontroli, kas arī atstāj ietekmi uz ādas veselību.”

Saslimstības pieaugumu ar ādas vēzi dermatologs Raimonds Karls skaidro ar sabiedrības nepietiekamo izpratni par ādas veselību, kā arī paradumu maiņu sabiedrībā: „Cilvēki joprojām maldīgi novērtē dabīgo un mākslīgo ultravioleto starojumu. Sabiedrība to uztver kā pozitīvu faktoru organismam, bet iedegumu - kā veselības sastāvdaļu. Taču tieši iedegušās ādas modes un stila mīta dēļ joprojām tiek apmeklēti solāriji, kas negatīvi ietekmē ādas veselību. Turklāt Latvijas iedzīvotāji dzīvo ilūzijā - ja ārā nav karsts laiks, nav arī ultravioleto staru radīto briesmu, taču šāds uzskats ir maldīgs.”

Plašāks raksts par secinājumiem no konferences - kādā no nākamajiem DOCTUS numuriem.

Saistītie raksti

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Iedzīvotāji kūtri ziņo par zāļu blaknēm

Lai iedrošinātu sabiedrību un veicinātu zāļu blakņu ziņošanas kultūru Latvijā, Zāļu Valsts aģentūra uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Lieto zāles? Novēro blaknes? Ziņo!”. Tās ietvaros ZVA vienkāršojusi un padarījusi ērtāku ziņošanu par zāļu blaknēm. Ziņojumu par zāļu blaknēm iedzīvotāji turpmāk varēs iesniegt ZVA, noskenējot QR kodu un aizpildot ziņojumu elektroniski.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U