Izdrukā:
Bradikardija nepalielina kardiovaskulāro slimību attīstības risku
Bradikardijas (<50 x/min) gadījumā pacientiem var būt grūtības koncentrēties, ģībšana, elpas trūkums vai sāpes krūtīs tāpēc, ka nav pietiekama skābekļa piegāde dzīvībai svarīgiem orgāniem.
Lai noskaidrotu, vai palēnināta sirdsdarbības frekvence veicina kardiovaskulāro slimību attīstību, ASV veikts pētījums par 6733 veseliem cilvēkiem vecumā no 45-84 gadiem. Šo pacientu veselības stāvokli novēroja 10 gadus.
Pēc 10 gadiem veikta datu analīze un secināts, ka sirdsdarbības frekvence, kas zemāka par 50 x/min, nav saistīta ar kardiovaskulāro slimību palielinātu risku, neatkarīgi no tā vai pacients lieto kādus sirdsdarbības frekcenci ietekmējošus medikamentus (bēta blokatorus vai kalcija kanālu blokatorus).
AVOTS: Alain G. Bertoni, MD et al. Association of Asymptomatic Bradycardia With Incident Cardiovascular Disease and Mortality: The Multi-Ethnic Study of Atherosclerosis (MESA). JAMA Internal Medicine, January 2016.
-
Hipertensijas pacients pirms operācijas. Kā sagatavot?
PVO dati liecina, ka ar arteriālu hipertensiju 2015. gadā slimoja apmēram 1,13 miljardi pasaules iedzīvotāju. Hipertensija konstatēta katram ceturtajam vīrietim un katrai piektajai sievietei. Lasīt visu
-
Lipīdu līmeni pazeminoša terapija. Kādi ir ieguvumi?
Lai cīnītos ar augstiem sliktā holesterīna skaitļiem analīžu lapiņā un novērstu nevēlama kardiovaskulāra notikuma risku pacientam nākotnē, pirmais ir dzīvesveida modifikācija — sportiskas aktivitātes, svara mazināšana, veselīgs uzturs. Lasīt visu
-
Pēc sirds vārstuļu slimības operācijas. Kas tālāk?
Sirds vārstuļu kaites ir viena no izplatītākajām sirds slimību grupām visā pasaulē: katru gadu vairāk nekā 500 tūkstošiem cilvēku tiek veikta viena vai otra veida sirds vārstuļu kaites ķirurģiska korekcija. Latvijā ik gadu vairāk nekā sešiem simtiem cilvēku tiek veikta sirds operācija, kad tiek nomainīts vai salabots kāds vai vairāki sirds vārstuļi, un šim skaitlim proporcionāli ik gadu ir tendence pieaugt. Lasīt visu
-
Dažas grūtniecības laikā lietotās antibiotikas saistītas ar iedzimtiem defektiem bērniem
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības pirmajā trimestrī izrakstītas makrolīdu grupas antibiotikas, ir paaugstināts nopietnu iedzimtu defektu risks, salīdzinot ar tiem, kuru mātes lietoja penicilīnu saturošas antibiotikas. Lasīt visu
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu