Akūta vidusauss iekaisuma epidemioloģija pneimokoku vakcinācijas ērā

Pētījuma mērķis bija izpētīt akūta vidusauss iekaisuma epidemioloģiju pneimokoku konjugētās 7 un 13 vakcīnas ērā.

615 bērni 6 – 36 mēnešus veci perspektīvi tika novēroti līdz 10 gadu vecumam (no 2006.gada jūnija līdz 2016.gada jūnijam). Visas klīniskās akūta vidusauss iekaisuma epizodes tika apstiprinātas ar timpanocentēzi un bakteriālo kultūru no vidusauss.

Viena gada vecumā 23 % bērnu bija viena vai vairākas vidusauss iekaisuma epizodes, 3 gadu vecumā 60 % bērnu bija vismaz viena vidusauss iekaisuma epizode un 24 % bērnu bija 3 vai vairāk šādas epizodes. Incidences pīķis tika novērots 6 – 12 dzīves mēnesī. Daudzfaktoru analīzes modelī novēroja, ka akūta vidusauss iekaisuma risks ir augstāks puišiem, baltās rases pārstāvjiem, tiem bērniem, kuriem ģimenē ir akūta vidusauss iekaisuma epizodes, bērniem, kuri apmeklē bērnudārzu, un tiem, kuriem agrīni ir bijis pirmais vidusauss iekaisums. Bērniem, kuriem bija vismaz trīs vidusauss iekaisuma epizodes 6 mēnešu periodā vai vismaz četras epizodes gada laikā, galvenie riska faktori bija vīrieša dzimums, bērnudārza apmeklējums un vidusauss iekaisums ģimenes anamnēzē, savukārt krūts barošana pirmos sešus dzīves mēnešus bija aizsargājošs faktors. Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae un Moraxella catarrhalis izraisītu vidusauss iekaisumu proporcija ir dinamiski mainījusies pēdējā desmitgadē.

Pētnieki secina, ka akūtu vidusauss iekaisumu epidemioloģija ir mainījusies, incidence samazinās, bet riska faktori ir saglabājušies nemainīgi pēc pneimokoku konjugētās vakcīnas ieviešanas.

AVOTS: Pediatrics. Published online August 7, 2017.