Antibiotiku lietošana pirmajā dzīves gadā ir saistīta ar paaugstinātu iekaisīgas zarnu slimības risku vēlāk

Pat īss, viens antibiotiku kurss bērna pirmajā dzīves gadā var veicināt iekaisīgas zarnu slimības (IZS) attīstību vēlākos gados, secināts pētījumā.

Pētījums, kas publicēts žurnālā Genome Medicine, sniedz papildu pierādījumus, kas apstiprina hipotēzi, ka antibiotiku lietošana bērniem līdz 1 gada vecumam izjauc zarnu mikrobiotu - triljonus labvēlīgu mikroorganismu, kas dzīvo cilvēka organismā un uz tā -, kurai ir izšķiroša loma imūnsistēmas veselīgā nobriešanā un tādu slimību kā IZS un 1. tipa cukura diabēts profilaksē. Šis pētījums sniedz eksperimentālus pierādījumus, kas apstiprina hipotēzi, ka saistības ar antibiotiku iedarbību uz vēlāku slimību attīstību ir vairāk nekā korelācijas, bet ka tām ir cēloniska loma slimību attīstībā.

Lai noteiktu, vai paaugstināts slimības risks ir saistīts ar antibiotiku izraisīto mikrobioma izjaukšanu, pētnieki izpētīja nātrija dekstrāna sulfāta - ķīmiskas vielas, kas, kā zināms, ievaino resno zarnu - iedarbību gan uz pelēm, kuras saņēma antibiotikas, gan pelēm, kurām bija sajaukts mikroorganismu saturs, kas pārstādīts viņu zarnās, salīdzinot ar kontroles grupu.

Pētnieki atklāja, ka pelēm, kuras saņēma antibiotikas vai kuras saņēma sajaukto mikrobiomu, bija ievērojami smagāks kolīts, pierādot, ka antibiotiku iedarbība mainīja mikrobiomu, mainīja imūno reakciju resnajā zarnā un pasliktināja eksperimentālā kolīta gaitu.

Pētnieki turpina darbu pie hipotēzes, ka mikrobioma izjaukšana agrīnā dzīves periodā, īpaši ar antibiotikām, ir viens no faktoriem, kas veicina mūsdienu epidēmijas.

AVOTS: Ozkul C, Ruiz VE, Battaglia T, et al. A single early-in-life antibiotic course increases susceptibility to DSS-induced colitis. Genome Medicine, 2020; 12 (1).