Opioīdu devas samazināšana nepazemina pacientu apmierinātības rādītāju
Pētījumā ar gandrīz 2500 pacientiem, kuri lietoja augstas opoīdu devas vismaz 6 mēnešus, pierādīja, ka opioīdu devas samazināšana nepazemina pacientu apmierinātības rādītājus.
Algoloģija
Agrīnas fizikālās terapijas uzsākšana efektīva muguras lejasdaļas sāpju mazināšanai
Pētījumā atklāja, ka tie, kuri, sākoties muguras lejasdaļas sāpēm, apmeklēja fizikālo terapeitu, vēlāk par 89 % retāk lietoja opioīdus sāpju mazināšanai, par 28 % retāk viņiem tika veikti nopietni radioloģiskie izmeklējumi un par 15 % retāk tika apmeklētas slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļas.
Opioīdu lietošana saistīta ar invazīvas pneimokoku infekcijas risku
Opioīdi lietošana, īpaši ilgstošas iedarbības vai augstās devās, var paaugstināt nopietnu infekciju risku, tai skaitā, invazīvas pneimonijas, meningīta un bakterēmijas, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā the Annals of Internal Medicine.
Migrēna saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāru slimību risku
Migrēna ir saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku, tai skaitā, infarktu, insultu, trombiem un izmainītu sirds ritmu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The BMJ.
Vēlīnas traumu komplikācijas. Algologa, neirologa un traumatologa skatījumā
Ziema ir gadalaiks, kad daudzi cilvēki gūst lielākas vai mazākas traumas. Traumatologu ikdiena ir pacienti, kam ziemas prieki beigušies bēdīgi: salauzta roka, sasista galva un citas traumas, kas sākotnēji šķiet viegli risināmas un sekas neatstāj. Vai tiešām?
Akūtu pēcoperācijas sāpju aprūpes taktika
Ķirurģiska pacienta dzīves kvalitāte mūsdienās nav iedomājama bez efektīvas atsāpināšanas. Neadekvāta pēcoperācijas perioda vadīšana pagarina atveseļošanos, atrašanās laiku stacionārā, palielina stacionēšanas izmaksas un intrahospitālo mirstību.
Muguras sāpju pacients. 4 klīniskie gadījumi
Muguras sāpes ir ļoti bieža veselības problēma pasaulē un iemesls, kas ietekmē gan darba kvalitāti, gan pacienta vispārējo labsajūtu. Muguras sāpju iemesli var būt dažādi, svarīgi ņemt vērā iespējamos ietekmējošos faktorus — vecumu, mazkustīgumu, aptaukošanos, blakusslimības, psiholoģiskos aspektus. Katrs pacients jāizvērtē individuāli.
Modernā pretsāpju piramīda un opioīdu izrakstīšanas principi
No hroniskām sāpēm cieš apmēram 20 % Eiropas populācijas, tās biežāk skar sievietes un gados vecus cilvēkus. Sāpju pārvaldība kopumā vēl arvien nav apmierinoša, lielākoties tāpēc, ka trūkst pierādījumu par efektīvu ārstēšanu. Šajā rakstā pievēršamies mūsdienu pretsāpju piramīdas principam, kā arī opioīdu izrakstīšanas normām. [22]
Nespecifiskas sāpes balsta un kustību aparātā. Vai ir problēmas risinājumi?
Vācijas Sāpju izpētes asociācija atzīmējusi jau 40. gadadienu. Latvijā sāpju terapiju aktualizējam jau vairāk nekā 15 gadus, bet nevaram teikt, ka sāpju problemātika būtu atrisināta.
Ilgstoša sēdus poza un stress. Vai ietekmē tikai biroju darbiniekus?
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Lasītākais Doctus.lv
Mans galvenais pacients ir bērns
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
Migrēnas profilaktiskā ārstēšana. Jaunāko rekomendāciju apskats
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Dzelzs deficīts un anēmija. Nianses diagnostikā un ārstēšanā
Kurām pacientu grupām ir lietderīgi analīzēs noteikt feritīna līmeni serumā? Kādi ir pamata izmeklējumi pacientam ar jaunatklātu dzelzs deficīta anēmiju? Kādi ir dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanas principi? Lasiet hematoloģes BRIGITAS JANICKAS-KUPRAS atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Meniska bojājums un ilgtermiņa prognoze
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Paredzams, ka globālā psoriāzes sastopamība pieaugs līdz 2050. gadam
Globālais psoriāzes slogs no 1990. līdz 2021. gadam nedaudz palielinājās — ar vecumam standartizēto saslimstības rādītāju (ASIR) pieaugumu par 10,3 % vīriešiem un 7,3 % sievietēm —, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā turpinās pieaugt.
Nozares
A
- Alergoloģija 54
- Algoloģija 89
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 212
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 378
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 213
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 372
H
- Hematoloģija 6
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 19
- Infektoloģija 325
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 588
Ķ
- Ķirurģija 213
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 438
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 93
- Onkoloģija 284
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 248
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 299
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 165
R
S
- Sabiedrības veselība 379
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 110