Medicīnas literatūrā pirmās liecības par fantoma sāpēm parādās 16. gadsimtā, kad franču ķirurgs Ambruāzs Parē 1552. gadā, aprakstot amputāciju kā ārstēšanas metodi, traktātā The Method of Treating Wounds Made by Harquebuses and Other Gun atspoguļo arī fantoma sāpēm raksturīgās izpausmes. Tomēr termins “fantoma sāpes” ieviests tikai 1866. gadā.
Jauns pētījumā analizēja mūzikas klausīšanās izmantošanu akūtu sāpju mazināšanai, atklājot, ka cilvēki, kuriem tika radīts iespaids, ka viņi izvēlas mūziku, ko klausīties, piedzīvoja lielāku sāpju mazināšanu nekā cilvēki, kuriem šāda izvēle netika dota.
Opioīdi ir zelta standarts hronisku un akūtu sāpju ārstēšanā; tomēr to lietošana var izraisīt ievērojamas kuņģa un zarnu trakta blakusparādības, tostarp sliktu dūšu, vemšanu un aizcietējumus. Šo blakusparādību iemesli nav līdz galam izskaidroti.
Pētnieki ir izstrādājuši mazu, mīkstu un elastīgu implantu, kas mazina sāpes pēc pieprasījuma un bez medikamentu lietošanas. Pirmā šāda veida ierīce varētu nodrošināt ļoti nepieciešamo alternatīvu opioīdiem un citiem atkarību izraisošiem medikamentiem.
Muguras sāpju pacientiem ir augstāks predispozīcijas risks tādiem psihiskās veselības traucējumiem kā depresija un trauksme. Šiem pacientiem bieži vien ir sliktāka ar veselību saistītā dzīves kvalitāte. Sāpju vizuāla attēlošana jeb sāpju lokācijas norādīšana zīmējot uz cilvēka shematiska attēla ir vienkāršs, bieži izmantots anamnēzes ievākšanas rīks, ko veselības aprūpes speciālists var lūgt pacientam izpildīt. Šajā pētījumā tiek analizēts, vai šie zīmējumi var būt palīdzoši kā sijājošās diagnostikas rīks, meklējot trauksmes, depresijas vai pazeminātas dzīves kvalitātes pazīmes pacientiem ar muguras sāpēm.
Aptuveni katrs piektais Eiropas iedzīvotājs cieš no mērenām vai stiprām hroniskām sāpēm. [24] Sāpes var mazināt pacienta kustīgumu, netieši ietekmēt slimības norises gaitu, mazināt imūnsistēmas efektivitāti, apetīti, koncentrēšanās spējas, miega kvalitāti un var ievērojami traucēt savstarpējās attiecībās ar līdzcilvēkiem.
Eptinezumabs, ar antikalcitonīna gēnu saistīta peptīdu antiviela, ir apstiprināts intravenozai lietošanai migrēnas profilaksē pieaugušajiem. Ir noteikts, ka tā aizsargājošais efekts iestājas nākamajā dienā pēc infūzijas. Lai novērtētu zāļvielas efektivitāti un blaknes to lietojot pie migrēnas lēkmēm, tika veikts pētījums.
Hronisku sāpju ārstēšanā līdztekus medikamentozai terapijai būtiska ir nefarmakoloģiska terapija un pacienta pašaprūpes prasmju uzlabošana.
Finansiāls stress var nekavējoties ietekmēt labsajūtu, bet vai tas gandrīz 30 gadus vēlāk var izraisīt fiziskas sāpes? Atbilde ir jā, saskaņā ar jaunajiem Gruzijas Universitātes zinātnieku pētījumiem.
Rakstā, kas publicēts iepriekšējā Doctus numurā, aprakstījām sāpju definīciju, raksturojām fizioloģiskos sāpju veidošanās procesus un skaidrojām, kā akūtas sāpes pārvēršas hroniskās. Šajā rakstā plašāk aplūkojam farmakoterapiju hronisku sāpju kontekstā.
Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību (GERS) augstāks trauksmes līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktāku atbildes reakciju uz protonu sūkņa inhibitoru (PSI) terapiju, un visizteiktākā šī ietekme bija pacientiem bez objektīviem atviļņa pierādījumiem pēc Lyon Consensus 2.0 kritērijiem.
Sāpes gluteālajā apvidū ir izplatīta problēma, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, piemēram, sēdēšanu, staigāšanu vai citas. Lai gan sākotnēji diskomforts var šķist neliels, pastāvīgas sāpes var ietekmēt indivīda mobilitāti un dzīves kvalitāti. Izpratne par to, kas izraisa sāpes gluteālajā apvidū, ir būtiska pareizai ārstēšanai un profilaksei. Šajā rakstā tiks apskatīta tikai daļa no patoloģijām, kas var izraisīt gluteālās sāpes un būt par diferenciāldiagnozi radikulārām sāpēm.
Insulīna rezistence bieži attīstās, vēl pirms hiperglikēmija kļūst klīniski nozīmīga. Tā ir saistīta ar nopietnām hroniskām slimībām — kā aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēts un kardiovaskulārās slimības, kuru prevalence pasaulē pieaug. Šobrīd aprēķināts, ka insulīna rezistence sastopama katram ceturtajam vai piektajam cilvēkam pasaulē.
Jau vairāk nekā piecus gadus nozīmīgu atbalstu Stradiņa slimnīcas Paliatīvās aprūpes centrā pacientiem un viņu tuviniekiem nodrošina organizācija Hospiss LV un tās brīvprātīgajie. Līdzās sarunām un vienkāršai klātbūtnei organizācija. Divus gadus reizi mēnesī, pateicoties organizācijas ziedotāju atbalstam, pacientus apciemo īpaši apmācīti terapijas suņi.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
