Pyoderma gangrenosum un mirstības riski
Pyoderma gangrenosum (PG) ir reti sastopama neitrofīla dermatoze. Un tikai dažos pētījumos līdz šim novērtēti mirstības riski pacientiem ar PG.
Pyoderma gangrenosum (PG) ir reti sastopama neitrofīla dermatoze. Un tikai dažos pētījumos līdz šim novērtēti mirstības riski pacientiem ar PG.
Līdz šim dažādas terapijas pieejas pacientiem ar pemfigus nav analizētas pēc to ietekmes uz ilgtermiņa kardiovaskulārajiem vai metaboliskajiem iznākumiem. Tāpēc tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums, kur salīdzināta rituksimaba, azatrioprīna un mikofenolāta mofetila (MMF) ietekme uz šiem rādītājiem.
Bērniem ar atopisko dermatītu (AD) var būt paaugstināts kaulu lūzumu risks, secināts nacionāla mēroga kohorta pētījumā.
Atopiskā dermatīta (AD) pārvaldībā tiek rekomendēti dažādi ādas mitrinātāji un emolienti, lai uzturētu ādas aizsargbarjeru un veicinātu atjaunošanās procesus. To efektivitāte un drošuma profils apskatīts Cochrane sistemātiska pārskata veidā.
Šogad no maija līdz septembrim melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai" jau trešo gadu organizēja izglītojošu kampaņu ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei, īstenojot vairākas aktivitātes. Noslēdzoties kampaņai, nosūtītas prasības Veselības ministrijai, NVD un SPKC.
Mūsdienās interneta meklējumu vēsturi var izmantot, lai noskaidrotu valdošās tendences veselības aprūpes jautājumos. Google Trends ir bezmaksas rīks, ar kā palīdzību iespējams iegūt datus par meklēšanas vēsturi un specifiskiem populācijas rādītājiem. Šajā pētījumā tika analizēta informācija par meklējumu vēsturi saistībā ar melasmu.
Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kam raksturīga nieze. Lielākoties pirmo reizi ar atopisko dermatītu saskaras bērna vecumā, bet pētījumi rāda, ka persistējošs un no jauna sācies atopiskais dermatīts ir bieži sastopams arī pieaugušajiem – ASV izplatība ir 7–11 %! Ņemot vērā slimības hroniskumu, tā nes sev līdzi arī slimības slogu.
Dermatologus aicina “pašdeklarēties” par atbilstību labās prakses prasībām. Pirmo reizi Latvijā ir izstrādātas kvalitātes prasības dermatolgu praksēm, lai sekmētu ādas audzēju, tostarp melanomas, agrīnu diagnostiku un ārstēšanu.
Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība ar recidivējoši–remitējošu gaitu. Kā vieni no faktoriem, kas strādā kā slimības trigeri ir dažādi vides faktori – infekcijas, psihoemocionāli pārdzīvojumi un medikamenti. Kamēr datu par gaisa piesārņojuma nozīmi psoriāzes uzliesmojumu attīstībā līdz šim ir bijis maz.
Klīnisko pētījumu populācija ne vienmēr atspoguļo notiekošo klīniskajā praksē. Tāpēc, lai novērtētu pacienta ar atopisko dermatītu paša ziņotos iznākumus par slimības kontroli un dzīves kvalitāti pēc dupilumaba terapijas saņemšanas, tika veikts kohortas pētījums klīniskās prakses apstākļos.
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Pacienti ar neārstētu vai nekontrolētu hipertensiju, kuri uzsāka antihipertensīvo monoterapiju pirmajā mēnesī pēc diagnozes noteikšanas, biežāk sasniedza asinsspiediena (AS) kontroli pēc 6 mēnešiem nekā tie, kuri uzsāka ārstēšanu vēlāk. Lai arī šī AS kontrole saglabājās 30 mēnešus, vairāk nekā 30 % pacientu pēc trim gadiem hipertensija joprojām nebija kontrolēta.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
Jau vairāk nekā 20 gadus Doctus īsteno siltu tradīciju — tikšanos ar saviem autoriem un lasītājiem. Mēs visi kopā rakstām Latvijas medicīnas vēsturi: ar valodu, ko lietojam, ar tematiem, ko aktualizējam, ar personībām, ko iepazīstam žurnāla slejās. Šajā reizē ar padomniekiem diskutējam, kā izskatās medicīnas un farmācijas informācijas telpa Latvijā un kāda ir Doctus vērtība tajā. Paldies par labajiem vārdiem! Tie ļauj mums augt!