Hroniska vēnu nepietiekamība pasaulē tiek definēta kā visbiežākā asinsvadu slimība, kuras prevalences rādītāji dažādās pētāmajās grupās variē no 15 % līdz 80 %. Ārstēšanas metodes atbilst slimības smaguma pakāpei: kompresijas terapija, perorāli lietojamie medikamenti, lāzerterapija, skleroterapija un dažādas ķirurģiskas metodes.
Pētījuma mērķis bija izpētīt hormonālās kontracepcijas un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) vienlaicīgas lietošanas ietekmi uz venozās trombembolijas risku.
Hroniska venoza mazspēja ir termins, ko plaši lieto fleboloģijā, tomēr praksē to nereti lieto nevietā, runājot, piemēram, par varikozām kāju vēnām vai vēnu mazspēju. Rakstā vienkāršotā veidā sniegts skaidrojums, kāda ir atšķirība un ko tas nozīmē.
Liekais svars bērnībā un agrīnā pieaugušā vecumā ir neatkarīgi riska faktori trombemboliskiem notikumiem vēlāk dzīves laikā. Pētījums ir balstīts vairāk nekā 37 000 vīriešu datos, par kuriem ir pieejama informācija par agrīnu ĶMI un par trombiem vēlāk dzīves laikā, ja tādi ir bijuši.
Rakstā apskatīti paplašinātu vēnu kosmētiskie aspekti, estētisko defektu diagnostikas un risināšanas praktiskās iespējas, ārstēšanas rezultātu izvērtēšana.
ROBERTS RUMBA ir asinsvadu ķirurgs, sertifikātu specialitātē ieguva 2021. gadā, pašlaik strādā Paula Stradiņa Klīniskās univesitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra komandā, konsultē pacientus arī Jelgavas poliklīnikā. Savulaik saņēma nomināciju Gada rezidents, bet Latvijas Medicīnas fonda Zariņu ceļojuma stipendija ļāva stažēties Nīderlandes Groningenas Universitātes centrā. Viņš saka: ļoti daudz jāstrādā, sākumā tam neredzi taustāmu rezultātu, bet viss sasummējas — kontaktos, iespējās, prasmēs.
Asinsvadu ķirurga praksē regulāri dzirdu pacientus sakām: “Es baidos no trofiskās čūlas, tāpēc atnācu pie jums laicīgi.” Savukārt citi pacienti gadiem staigā ar izmainītu apakšstilbu ādu un uzmanību tai pievērš tikai tad, kad jau izveidojies nedzīstošs pušums.
Pacientiem, kas hospitalizēti ar Covid-19, pēc izrakstīšanas ir trombotisku notikumu risks; paplašinātas tromboprofilakses loma šajā populācijā nav zināma.
Nekontrolēti pētījumi pieļauj, ka plaušu emboliju var droši izslēgt kā iespējamo diagnozi, ja izmanto YEARS likumu –diagnostisku stratēģiju, izmantojot D–dimēru robežvērtību rādītājus.
Dziļo vēnu tromboze (DVT) ir plaši izplatīta problēma abu dzimumu pārstāvjiem dažādos vecumos. Slimība nereti ir arī bīstama komplikācija hroniskiem un akūtiem citu patoloģiju stāvokļiem.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
CIENĪJAMAIS KOLĒĢI! Vēlamies atgādināt visiem, kas vēl nav paspējuši reģistrēties XII Latvijas Gastroenteroloģijas kongresam ar starptautisku dalību! Tā ir iespēja nodrošināt sev vietu starp nozares profesionāļiem, kuri veido mūsu kopējo nākotni. Jūsu dalība kongresā sniegs jaunas zināšanas, idejas un iedvesmu, ko nest atpakaļ savā praksē un komandā.
Kardiometaboliskie traucējumi ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, un vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem šo slimību riska faktoriem. Datu par normālsvara indivīdiem ar vēdera aptaukošanos un tā saistība ar kardiometaboliskajiem iznākumiem līdz šim ir bijuši ierobežoti.
