Iespējams, ka intraabdominālie tauki veicina iekaisīgo zarnu slimību attīstību. Fizioloģiskos apstākļos intraabdominālie tauki kavē iekaisuma reakciju, bet pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS) šie tauki darbojas pretēji, iekaisumu veicinot.
Vasarā cilvēki vairāk laika pavada ārpus telpām, tāpēc vides, dzīvesveida un fizisko aktivitāšu līmeņa maiņas dēļ var aktualizēties dažādi gremošanas traucējumi — diētas izmaiņu dēļ var saasināties gremošanas trakta slimības un parādīties līdz šim nebijuši simptomi. Par biežākajām kuņģa—zarnu trakta sūdzībām, simptomiem un to risinājumiem tālāk rakstā.
Klīniskajā gadījumā aprakstīta paciente ar barības vada vidusdaļas zemgļotādas granulāro šūnu audzēju ar zemu proliferācijas aktivitāti, gastroezofageālā atviļņa slimību un refluksa ezofagītu (B pakāpe). Klīniskā gadījumā aprakstā lasiet par veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem terapijas veidiem.
Gan pārāk īss, gan pārāk ilgs laiks, kas pavadīts miegā, ir riska faktors vispārējai mirstībai, kardiovaskulārām slimībām un vēzim. Amerikas Gastroenterologu Asociācija šim sarakstam rekomendē pievienot arī čūlaino kolītu.
Peptiska čūlas slimība ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas bojājums, kas iesniedzas gļotādas muskuļslānī. Kopš Helicobacter pylori (H. pylori) infekcijas atklāšanas 1982. gadā ievērojami mainījusies izpratne par čūlas slimības diagnostiku, patoģenēzi un ārstēšanu. Divi galvenie čūlas iemesli ir H. pylori infekcija un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana.
Caureju var definēt kā biežāku vai šķidrāku vēdera izeju vai palielinātu tās apjomu. Lai arī tieši fēču daudzuma pieaugums ir būtisks kritērijs caurejas definīcijā, daudziem pacientiem caureja asociējas ar palielinātu šķidruma saturu fēcēs vai biežāku vēdera izeju; simptomiem, kas atsevišķi ne vienmēr liecina par strukturālām izmaiņām kuņģa—zarnu traktā. [1]
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākā no mazasinības formām. Neārstēta dzelzs deficīta anēmija var veicināt slimību un infekciju attīstību, ietekmējot imūnsistēmu. Smagas dzelzs deficīta anēmijas dēļ var attīstīties sirds un plaušu komplikācijas, tāpēc ļoti būtiski ir atpazīt dzelzs deficīta anēmiju un to pareizi ārstēt.
Asiņošana ir viens no biežiem simptomiem ķirurģiskā praksē. Augšējās gastrointestinālās asiņošanas diferenciāldiagnoze ir ļoti plaša. Viens no iemesliem var būt reta kuņģa patoloģija — kuņģa iekaisuma fibroīds polips. Lai precīzi izvēlētos ārstēšanu, svarīga ir medicīnas sabiedrības informētība par šo slimību.
Gastroenterologu (un citu ārstu) palīdzību visbiežāk lūdz pacienti, kurus piemeklējuši funkcionāli gremošanas trakta darbības traucējumi. Šo slimnieku dzīves kvalitāte ir ļoti slikta, ēdiena sagremošana viņiem izraisa mokošas sajūtas un viņu dzīve ir kļuvusi par elli zemes virsū.
Klīniskā gadījuma demonstrācijā — komplicēta Krona slimība ar agrīnu slimības sākumu un smagu, recidivējošu gaitu ar zarnu stenožu un fistulu veidošanos. Krona slimības gadījumā, lai novērstu tālāku slimības progresu un komplikācijas, liela nozīme ir savlaicīgai un agresīvai medikamentozai terapijai.
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
