Tuvojas svētku laiks. Uzņemšanas nodaļās, ģimenes ārstu uzgaidāmajās telpās pieaugs to pacientu skaits, kas sūdzēsies par sātīgo svētku vakariņu sekām: dedzināšanu, vemšanu, caureju, sāpēm un diskomfortu vēderā. Katrai problēmai ir savs risinājums — par to šajā rakstā.
Doctus novembra numurā Latvijas medicīnas nozaru līderiem vaicājām par nākotnes medicīnas izaicinājumiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Šajā numurā tematu turpinām.
1899. gadā Henrijs Tislers (Henry Tissler) atklāja Y formas baktēriju ar krūti barota jaundzimušā zarnās un nosauca to par bifidobaktēriju. Kopš šā atklājuma veikti neskaitāmi pētījumi par probiotikām veselības uzturēšanā. Rakstā apkopots zināmais un nezināmais par probiotiku lietojumu.
Atklājot saistību starp kuņģa—zarnu traktā mītošo baktēriju H. pylori un kuņģa adenokarcinomu, daudz pētīta arī baktērijas nozīme dažādu slimību patoģenēzē ārpus kuņģa—zarnu trakta. Šoreiz par to, kādas atziņas par H. pylori ietekmi slimību izcelsmē ārpus kuņģa—zarnu trakta varētu uzskatīt par pierādītām un ar pierādījumiem pamatotām, bet kādas vēl ir tikai hipotēžu un pētījumu līmenī.
Dzelzs deficīta anēmija var attīstīties dažādu iemeslu dēļ: to var izraisīt asiņošana (no gastrointestinālā trakta (GIT), no plaušu vai urīnizvadceļu bojājumiem, menstruācijas), dzelzs malabsorbcija, eritropoetīna terapija un eritrocītu destrukcija jeb hemolīze un malnutrīcija, tāpēc nepietiekamā daudzumā tiek uzņemta dzelzs.
Dati no vairākiem pētījumiem rāda, ka 27—81 % stacionētu pacientu protonu sūkņu inhibitorus (PSI) saņem bez atbilstīgām indikācijām. [4] Rakstā piedāvājam indikāciju un klīnisko situāciju izvērtējumu.
Mijiedarbību par klīniski nozīmīgu var uzskatīt tikai tad, kad tā ievērojami izmaina atbildreakciju uz terapiju vai izraisa malnutrīciju. Ļoti uzmanīgi jāinterpretē un jāekstrapolē informācija no pētījumiem in vitro un in vivo, kamēr nav pietiekami daudz datu par šo mijiedarbību izpausmēm cilvēkiem. [1]
Pediatre un bērnu infektoloģe, bērnu gastroenteroloģe, Latvijas Pediatru gastroenterologu asociācijas priekšsēdētāja IEVA PUĶĪTE pediatriju esot izvēlējusies tāpēc, ka domājusi — ar bērniem strādāt ir priecīgāk. Patīk, ka bērni ir tieši, nesamāksloti, neliekuļo.
Divdesmitā gadsimta sākumā britu pediatrs Džords Frederiks Stills rakstīja: “Es nezinu nevienu citu simptomu, kas būtu tik ļoti grūti izskaidrojams kā kolikveida sāpes vēderā.” Mūsdienās, gadsimtu vēlāk, klīnicisti un pētnieki vēl joprojām mēģina saprast un izskaidrot funkcionālus kuņģa—zarnu trakta traucējumus (FKZT).
Mātes ekspozīcija stresam grūtniecības laikā veicina trauksmes un kognitīvu problēmu attīstību bērnam, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā; šo fenomenu skaidro ar izmaiņām zarnu mikroflorā.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
No 2026. gada 16. aprīļa līdz 18. aprīlim Rīgā norisināsies nozīmīgākais notikums Baltijas endokrinoloģijā – 12. Baltijas Endokrinologu kongress, kurā pulcēsies nozares eksperti, ārsti un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm, lai stiprinātu kopīgu nozares redzējumu, aktualizētu mūsdienīgas ārstēšanas pieejas un dalītos pieredzē.
Pastāvīga suņa klātbūtne mājās bērniem, kuriem ir astma un elpceļu alerģija, ir saistīta ar 1,2 reizes lielāku astmas saasinājumu risku, taču nepalielina vidēji smagas vai smagas astmas risku sešu gadu periodā.
