Divdesmitā gadsimta sākumā britu pediatrs Džords Frederiks Stills rakstīja: “Es nezinu nevienu citu simptomu, kas būtu tik ļoti grūti izskaidrojams kā kolikveida sāpes vēderā.” Mūsdienās, gadsimtu vēlāk, klīnicisti un pētnieki vēl joprojām mēģina saprast un izskaidrot funkcionālus kuņģa—zarnu trakta traucējumus (FKZT).
Mātes ekspozīcija stresam grūtniecības laikā veicina trauksmes un kognitīvu problēmu attīstību bērnam, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā; šo fenomenu skaidro ar izmaiņām zarnu mikroflorā.
Grindeļa balva izcilajam gastroenterologam profesoram Jurim Pokrotniekam piešķirta par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā.
“Kad apsēžos uz čopera, esmu tikai es, motocikls un ceļš. Pārējais tajā brīdī atkāpjas tālākajā plānā. Prāts ir brīvs no ikdienas, stresa,” tā savas izjūtas, nododoties motorizētajam vaļaspriekam, raksturo uzrunātie dakteri.
Kuņģa—zarnu trakta sūdzību gadījumā visbiežāk iesakām pacientu padziļināti izmeklēt, līdz izdodas noskaidrot patoloģiju, kas ir sūdzību pamatā. Šajā rakstā uz gastroenteroloģiskām sūdzībām aicinām paskatīties citādi un paturēt aiz auss iespēju, ka pirmreizējs pacients ar caureju vienkārši varētu būt sportists un sūdzību pamatā ir intensīvas fiziskās aktivitātes.
2016. gada 9. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Pasaules Digestīvās Veselības Dienas ietvaros norisinājās Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti".
Klīniskajā gadījumā* aprakstīts pacients ar Vipla slimību: pacienta stāvoklis pakāpeniski pasliktinājies, viņam bija ilgstoša caureja, sāpes epigastrijā un svara zudums. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un ārstu izvēlētajiem ārstēšanas veidiem.
Apmēram 170 miljoni cilvēku visā pasaulē ir inficēti ar C hepatīta vīrusu (HCV). Diemžēl 55—85 % gadījumu HCV veiksmīgi izvairās no inficētās personas imūnās atbildes, tādējādi izraisot hronisku infekciju. HCV gaita ir ļoti mainīga, šā neviendabīguma iemesli līdz galam nav skaidri. Tie var būt saistīti gan ar paša vīrusa, gan pacienta, gan vides faktoriem.
Nekārtīga vide rada stresu, kas var būt pamatā tam, ka vairāk našķojamies – pētījumā izskaitļots, ka pat divreiz vairāk!
Arvien vairāk pacientu sūdzas par dažādiem gremošanas trakta simptomiem saistībā ar glutēna lietošanu. 20—45 % pieaugušo uzskata, ka glutēns ir iemesls pārtikas nepanesības izraisītiem veselības traucējumiem. Ir līdzība ar celiakijai un kairinātas zarnas sindromam raksturīgām pazīmēm, tomēr atbilsme abu slimību kritērijiem nav pilnīga.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
