Fiziskās aktivitātes var mainīt ķermeņa novecošanās tendences
Palielināta fiziskā aktivitāte brīvajā laikā un samazināta mazkustīga uzvedība var labvēlīgi ietekmēt epiģenētisko novecošanos.
Geriatrija
Antihipertensīvās terapijas deeskalācija trausliem senioriem var nesniegt gaidīto ieguvumu
RETREAT-FRAIL pētījums nācis klajā ar negaidītu atziņu – antihipertensīvās terapijas deeskalācija senioriem virs 80 gadu vecuma nemazina nopietnu blakusparādību risku un nesniedz kādu citu klīnisku ieguvumu salīdzinājumā ar standarta aprūpi. Šis secinājums konfliktē ar iepriekš veiktiem novērojumu pētījumiem, kur paredzēts mazāks blakņu profils un zemāka mirstība.
Smadzeņu migla, kritieni un nogurums? Lietotne var palīdzēt atpazīt riskantos medikamentus
MedSafer lietotne palīdz ārstiem identificēt un izslēgt riskantus vai nevajadzīgus medikamentus senioriem, ievērojami uzlabojot pacientu ārstēšanas rezultātus. Tā mērķis ir novērst kaitīgas "recepšu kaskādes" un varētu no jauna definēt standarta aprūpi.
Biežas pastaigas senioriem virs 80 gadu vecuma samazina kardiovaskulāro risku
Izpētīts, ka senioriem, kam nav kardiovaskulāras slimības, katras papildu 10 vidējas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistītas ar kardiovaskulāro slimību riska samazinājumu. Tiem, kam pāri 80 gadu slieksnim arī viegla fiziskā aktivitāte pastaigu formā nodrošina ievērojamu aizsardzību.
Dzirdes aparāti un kohleārie implanti uzlabo sociālo dzīvi senioriem
Dzirdes zudums ir saistīts ar sociālo izolāciju un vientulību, attiecīgi negatīvi ietekmējot personas mentālo un kognitīvo veselību. Līdz šim ļoti ierobežotā daudzumā publicēti pētījumi ar pierādījumiem par dzirdes rehabiltācijas ierīču ietekmi uz sociālo iznākumu.
Tiotropijs un demences risks HOPS pacientiem
Ilgas darbības muskarīnreceptoru antagonisti (LAMA), kā piemēram tiotropijs, ir inhalējami antiholīnerģiski bronhodilatatori, ko izmanto arī HOPS terapijā. Tomēr, ņemot vērā LAMA radīto pietiekami nozīmīgo centrālo antiholīerģisko efektu, pastāv bažas, ka zāļviela varētu būt saistīta ar paaugstinātu demences risku. Lai novērtētu tiotropija saistību starp medikamenta sākšanu un demences risku pieaugušajiem ar HOPS, veikts populācijas pētījums Kanādā.
Demences pacients: laiks līdz sociālās aprūpes centram un nāvei
Demence ir nozīmīgs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls senioriem. Ik gadu demenci diagnosticē aptuveni desmit miljoniem cilvēku pasaulē. Sistemātiskā pārskata un meta–analīzes mērķis bija apkopot pierādījumus par laiku līdz demences pacientu nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei.
Seniori ar celiakiju. Trausluma riski pieaug
Zviedru pētnieki konstatējuši, ka senioriem ar celiakiju ir augstāks risks attīstīties trausluma sindromam (<em>frailty</em>) piecu gadu laikā nekā tiem, kam celiakijas nav.
Gabapentinoīdi un gūžas kaula lūzuma risks
Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
Nepietiekams uzturs saistīts ar atkārtotu hospitalizāciju risku gados veciem pacientiem ar HOPS
Nepietiekams uzturs, ļoti smaga elpceļu obstrukcija un trīs vai vairāk blakusslimības bija nozīmīgi faktori, kas palielināja atkārtotu hospitalizāciju risku 180 dienu laikā gados vecākiem pieaugušajiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS).
Lasītākais Doctus.lv
Kad zobs neparādās laikā. Biežākie pastāvīgo zobu šķilšanās traucējumu iemesli
Kad vecāki jautā, kādā vecumā bērnam būtu jāierodas pie ortodonta uz pirmo apskati, vadošās starptautiskās ortodontu asociācijas un klīniskā praksē iesaka to darīt jau 7–9 gadu vecumā.[1] Kāpēc? Saskaņā ar klasisko zobu šķilšanās secību, līdz 8 gadu vecumam bērnam parasti jau ir izšķīlušies vai šķiļas četri augšžokļa pastāvīgie priekšzobi, četri apakšžokļa pastāvīgie priekšzobi, kā arī pirmie pastāvīgie molāri. Pārējie zobi šajā vecumā parasti vēl ir piena zobi.
Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Veselīgs dzīvesveids saistīts ar mazāku 13 vēža veidu risku
Apvienotās Karalistes Biobankas datu analīzē konstatēts, ka cilvēkiem, kuri ievēroja četrus vai piecus veselīga dzīvesveida paradumus, bija mazāks risks saslimt ar 13 vēža veidiem, tostarp mutes dobuma, rīkles, balsenes, barības vada, kuņģa, kolorektālo, aknu, aizkuņģa dziedzera, plaušu, nieru, urīnpūšļa un pēcmenopauzes krūts vēzi, kā arī mīksto audu sarkomu. No atsevišķajiem dzīvesveida faktoriem visplašākā ietekme bija saistīta ar nesmēķēšanu un normālu ķermeņa masu.
Diagnosticējam anēmiju laikus – Amerikas Hematologu asociācija izdod vadlīnijas dzelzs deficīta diagnostikā
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Hospitalizētu sirds mazspējas pacientu ārstēšanas intensifikācija šā brīža vadlīniju ietvaros
Līdz šim nav bijis pietiekami daudz datu, kas norādītu uz mūsdienu vadlīnijās balstītas medikamentozās terapijas intensificēšanas ilgtermiņa efektiem pacientiem ar sirds mazspēju (SM). Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp slimnīcā veiktu vadlīnijās balstītu medikamentozās terapijas intensifikāciju un ilgtermiņa iznākumus pacientiem ar SM, izmantojot datus no QHEART-R (Quality of Heart Failure Care and Outcomes Registry Retrospective Cohort) pētījuma datiem par 2020.-2024.gadu – tas ir daudzcentru hospitalizētu SM pacientu reģistrs Japānā.
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 7
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 231
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 419
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 399
H
- Hematoloģija 10
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 336
- Internā medicīna 35
K
- Kardioloģija 635
Ķ
- Ķirurģija 232
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 81
- Neiroloģija 467
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 309
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 268
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 320
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 176
R
S
- Sabiedrības veselība 401
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 52
T
U
- Uroloģija 118
- Uzturzinātne 120