Dzīvildzes pagarināšanās ir iemesls arī dažādu geriatrisku sindromu attīstībai. Kritienu risks ir viens no tiem. Pierādīts, ka puse no senioriem, kas piedzīvojuši kritienu, gada laikā negatīvo pieredzi atkārto. Pēc PVO datiem, apmēram 28–35 % cilvēku virs 65 gadu vecuma krīt katru gadu, un kritienu izplatība aug līdz ar katru nodzīvoto gadu.
Asiņošana ir viena no biežāk sastopamām ne-išēmiskām komplikācijām pacientiem pēc koronāro asinsvadu revaskularizācijas procedūrām, attiecīgi pagarinot hospitalizācijas laiku un paaugstinot mirstības riskus. Daudzi faktori ietekmē pacienta predispozīciju asiņošanai, tajā skaitā dzimums. Šobrīd ir pieejams neliels pētījumu skaits, kas apraksta populāciju, kas saņem trīskāršu antitrombotisku terapiju (TAT), novērojot ilgtermiņa iznākumus no pacienta dzimuma perspektīvas.
Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.
Lai noskaidrotu, vai perifērs VSDZ un ar vecumu saistīti centrālās dzirdes funkcijas traucējumi (CDFT) ir neatkarīgi asociēti ar fizisku vai kognitīvu trauslumu (frailty) senioru vidū, tika veikts šķērsgriezuma pētījums Itālijas dienvidos.
Pacienti vizītē pie ārsta visbiežāk dodas ar sūdzībām, kas ietekmē ikdienas pašsajūtu, retāk uzmanību pievēršot it kā tikai vizuāliem defektiem. Taču zem tiem var slēpties nozīmīgi klīniskie riski.
Populācija nepielūdzami ātri noveco. Pēc gadiem pieciem pasaulē būs vairāk cilvēku vecumā virs 65 gadiem nekā bērnu zem piecu gadu sliekšņa. Līdz ar novecošanu pieaug arī aprūpējamo skaits slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, finansiālais slogs gan valstī, gan pašam pacientam.
Senioriem, kuriem tiek ārstēta hipertensija, sistoliskais asinsspiediens zem 130 mmHg ir saistīts ar kognitīvo spēju pasliktināšanos, īpaši tiem senioriem, kuriem ir kompleksas veselības problēmas.
Pētnieki no Anglijas ir atklājuši, ka fiziskās aktivitātes visa mūža garumā palīdz saglabāt ķermeni jaunu un veselīgu.
Vecāka gadagājuma pacienti ir īpaša pacientu grupa, kuras aprūpē jāņem vērā ne tikai organismā notiekošo procesu vecuma izmaiņas, bet arī iespējamās blakusslimības un īpatnības. Lai iezīmētu iespējamās īpatnības, vecākiem pacientiem ārstējot hipertensiju un sirds mazspēju, literatūras apskatā apkopojām jaunākos pētījumus par šo tēmu.
Aijovas Universitātes zinātnieki atklājuši muskuļu vājuma un atrofijas iemeslu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tam pamatā ir proteīns ATF4, kas izmaina gēnu ekspresiju šķērssvītrotajā muskulatūrā, tādējādi samazinot muskuļu proteīnu sintēzi, muskuļu spēku un masu. Šī proteīna darbību aizkavēt var ābolos un zaļos tomātos esošas vielas.
Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas centrs. Tas apvieno ambulatorās rehabilitācijas klīniku un Ortozēšanas un protezēšanas centru zem viena jumta. Noslēdzot darbu iepriekšējās, neatbilstošās telpās, Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrs uzsāk darbu tiešā klīnikas tuvumā, tādējādi nodrošinot ciešāku multidisciplināru sadarbību un integrētus rehabilitācijas pakalpojumus, tādējādi stiprinot NRC “Vaivari” metodiskā un klīniskā līdera lomu Latvijā.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
