MARTA VEITA mūs sagaida uz viesu nama "Pie Pliča" lieveņa. Tā ir leģendāra guļbūve - 1859. gadā te atvērta pirmā slimnīca Preiļos. Arī dakteri Veitu kolēģi sauc par Preiļu leģendu. Nostrādājusi šajā pilsētā gandrīz 50 gadu - par internisti, tad ģimenes ārsti, daudziem kolēģiem bijusi skolotāja, padomdevēja. Erudīta, inteliģenta, ļoti gaiša un pacientu mīlēta. Pelnīti. Viņai allaž pirmajā vietā bijis slimnieks. Mājas, privātā dzīve - pēc tam. Tagad daktere, aktīvās gaitas pabeigusi, pārceļas uz Carnikavu. Smaidot stāsta, ka ar pacientu pārrakstīšanu bijusi pamatīga "ambrāža". Tik ļoti sarasts, grūti šķirties!
Dagdā kūsā dzīvība. Bērni no skolas dodas mājās. Veselības centrā, kur strādā ģimenes ārste OLGA GOLUBE, rosās strādnieki - atvestas Eiropas iepirkuma mēbeles. Daktere Golube rāda jauno krēslu, ar lepnumu izrāda skaisti iekārtotās prakses telpas.
Pie Demenes pagasta ģimenes ārsta VITĀLIJA NOVICKA mazais pacients Valērijs atnācis pēc fluorogrāfa izmeklējuma Daugavpilī. Puikam bijis plaušu karsonis. Dakteris, apskatījis rentgenuzņēmumu un slēdzienu un paklausījies ar stetoskopu, zēnam un mammai paziņo: “Pozitīva dinamika, tātad puika izveseļojies.” Vēlāk, jau sabužinādams pacienta matus, smaidot noteic: “Malacis, puika!”
Darba dienās no plkst. 18:00 līdz 8:00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti 20 ģimenes ārsti un ārstu palīgi pie konsultatīvā tālruņa (66016001) nomaina cits citu. Pīķa stundās – no pulksten sešiem līdz vienpadsmitiem vakarā –, kā arī brīvdienās vienlaikus strādā četri ārsti un viņu palīgi, bet naktī pie tālruņa dežurē viens. Visi ar nopietnu darba stāžu.
Laikā, kad daudzi kolēģi devušies prom no Latvijas vai arī kārto ceļasomas, liepājniece ārste INESE CĒBERE izdarīja pretēju izvēli – pirms pusotra gada pēc Anglijā nostrādātiem 12 gadiem atgriezās dzimtajā pilsētā Liepājā. Patlaban viņa strādā Liepājas reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļā par neatliekamās palīdzības ārsti un gaida rindu, kad atbrīvosies ģimenes ārsta vieta – viņas sapnis un vēlēšanās ir strādāt par ģimenes ārsti.
LILITA SUKURE Portugālē mīt divus gadus un Latvijas apciemojumam vasaras beigās bija izbrīvējusi nedēļu. Iemesls mērotajiem 4000 kilometriem – dēla kāzas. Vecākā meita Agne šo ciemošanos izvērta vēl intensīvāku – sarunāja mammai intervijas ar vairākiem Latvijas preses izdevumiem, uzstājot, ka jāpastāsta, ko nozīmē mesties citas valsts darba tirgū.
Pašnāvības ASV ir 11.vietā no visiem nāves cēloņiem. Katru gadu miljons amerikāņu domā par pašnāvību. Diemžēl, katru gadu 10 no 1000 mirst no pašnāvības. Pašnāvība ir šoks ģimenei un draugiem, tomēr pastāv brīdinošas pazīmes jau pirms notikuma. Bieži vien pietiek ar vienu vienkāršu jautājumu no ģimenes ārsta puses, lai uzsāktu palīdzības sniegšanu un ārstēšanu.
Ikvienam ģimenes ārstam, kuru algo valsts, ir noteikts, ka jābūt pacientu pieņemšanai arī bez iepriekšēja pieraksta – katru dienu ne mazāk par vienu stundu. Arī īpašas telefonstundas ir viens no ģimenes ārstu pieejamības risinājumiem, tiesa, ne obligāts – un nav dzirdēts, ka ārsti tādas būtu ieviesuši; pacienti zvana tad, kad viņiem šķiet – jāsauc palīgā dakteris. No vienas puses, akūtā stunda pacientam dod drošības izjūtu, ka ārsts būs sasniedzams. No otras puses, akūts gadījums notiek x stundā, kad to neplāno, nevis no pulksten astoņiem līdz deviņiem. Kā ģimenes ārsti organizē akūtās stundas, kāds ir to vidējais pacients un vai ārstam ir jā(pār)audzina pacienti, kas akūtajā stundā garāmejot ienāk pēc receptes vai nosūtījuma pie speciālista?
Divas dienas pirms nozīmīgas dzimšanas daktere Vītola apprecējās! Otrreiz. Sāpes pēc pirmā vīra zaudēšanas bija pierimušas. Bet galvenais – zinīgi draugi palīdzēja saprast, ka dzīve turpinās, ka tai jāturpinās. Īpaši tik vitālam un darbīgam cilvēkam, kāda ir Vidrižu doktorāta ģimenes ārste Edīte Vītola. Savā pirmajā un vienīgajā darba vietā. Ar kuplu pacientu skaitu, meitām Ievu un Līgu un mazmeitu Unu, kas dzimšanas datumā pamanījusies uz visiem laikiem ierakstīt zīmīgo 090909 jeb 2009. gada 9. septembri.
Pašā Rogovkas centrā atradīsiet ķieģeļu namu, savulaik padomju stilā būvētu kā ambulanci; arī šobrīd tas pilda sākotnējo uzdevumu – vairumā telpu zobārstes un ģimenes ārstes INĀRAS OĻŠEVSKAS prakse.
Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Gandrīz vienbalsīgi nolemts, ka podagras remisijas kritēriji, kas pieņemti 2016.gadā ir jāmaina uz vienkāršākiem. G-CAN (Gout Hyperuricemia and Crystal-Associated Disease Network) ikgadējā pētniecības simpozija laikā sanākušie iepazīstināti ar jauno versiju.
Jauns populācijas pētījums par vīriešiem, kas vecāki par 45 gadiem, norāda, ka insulīna rezistence var būt nozīmīgs riska faktors visbiežāk sastopamās sirds vārstuļu slimības pasaulē – aortas stenozes (AS) – attīstībai.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
