Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidenta krēslā pavadītiem četriem gadiem Dr. PAULS PRINCIS saka: “Ir iegūta cieņa. Kamēr citas asociācijas par nozīmīgiem lēmumiem uzzina post factum, mūs aicina uz diskusiju, ieklausās.” Šomēnes LĢĀA prezidenta vēlēšanas, Dr. Princis gatavs startēt atkal.
Nozare skaitļos:
Līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par PVA pakalpojumu sniegšanu 1324 ģimenes ārsti (dati 6.03.2015.)
80% ģimenes ārstu — pašnodarbinātie; pārējiem — SIA vai citas uzņēmējdarbības formas
Vidējais ģimenes ārsta vecums Latvijā — 54 gadi
Ap 200 praktizējošu ģimenes ārstu ir vecāki par 65 gadiem, no viņiem vecāki par 70 gadiem — ap 100
Pauls PRINCIS
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt absurdas iniciatīvas
“Ģimenes ārsti smagāko laiku piedzīvoja ministres Circenes laikā. Pirmkārt, no likuma tika izslēgts pants, kas garantēja sasaisti ar ārstniecības budžetu (kapitācijas nauda līdz tam bija sasieta ar ārstniecības budžetu), tādējādi nozare pazaudēja trīs miljonus latu. Otrkārt, mums uzlika daudzus darbus, kvalitātes kritērijus, kas nebija apmaksāti, — liela daļa ģimenes ārstu, kas centās izpildīt kvalitātes kritērijus, saņēma mazāk naudas nekā līdz tam. Labā lieta — ģimenes ārstiem tika dota iespēja piesaistīt praksei otru medicīnas māsu jau no 2010. gada.
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt daudzas, mūsuprāt, absurdas iniciatīvas. Piemēram, ieceri samazināt ģimenes ārstiem finansējumu, ja pacients nav trīs gadus apmeklējis ārstu. Izrēķinājām: prakse vidēji zaudētu 20 procentus kapitācijas naudas, tas būtu drauds prakses pastāvēšanai. Ārsts var mudināt pacientu doties pie ārsta, bet ko darīt, ja nenāk? Pacientam ir tiesības pašam izlemt, vai rūpējas par savu veselību.
2012. gadā ģimenes ārsti soda naudās samaksāja aptuveni 50 tūkstošus latu, sodu apmēram pieaugot teju desmit reizes. To novērst izdevās ar tiesvedību palīdzību; 2013. gadā no Ministru kabineta noteikumiem tika izslēgta norma, ka iespējams ieturēt otrās māsas maksājumu.
Kad no Dr. Sarmītes Veides pārņēmu asociācijas vadību, mūsos ieklausījās. Šajos četros gados cieņa ir augusi. Lēmumus politiķi nepieņem aizmuguriski. Piesaistījām arī juristu biroju, kas regulāri sniedz pakalpojumus.
Gandarījums ir par biedru skaitu — kaut padarījām stingrāku nostāju (piemēram, biedru naudas maksājumi), biedrus nepazaudējām.
Darbu asociācijas prezidenta amatā iesāku uz nedaudz atšķirīgu viedokļu nots ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, šo četru gadu laikā asociācijas ir tuvinājušās.”
Par nākamajām cīņām
“Kas nav izdarīts? Vēl darāmā daudz... Lielā cīņa nav izcīnīta — nav sasniegts cilvēktiesību respekts veselības aprūpē. Faktiski neviens no Latvijas ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem netiek izpildīts pilnā apjomā. Šobrīd uztrauc jaunie noteikumi nosūtīšanai uz invaliditāti — starptautiskā funkcionēšanas traucējumu klasifikācija ir sarežģīta, ģimenes ārsti nav to mācījušies, bet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija grib, lai sniedzam funkcionēšanas traucējumu aprakstus pēc funkciju smaguma pakāpes, atsaucoties uz sarakstu, kas ir starptautiskajā funkcionēšanas traucējumu klasifikācijā. Kā lai ģimenes ārsts izvērtē, kādai smaguma pakāpei atbilst, piemēram, redzes traucējums?! Pat acu ārsts, kas raksta slēdzienu, to nedara pēc šā klasifikatora.
Visbažīgākais jautājums ir par e–platformu, kas jāievieš nākamajā gadā. Esam uzrakstījuši savu redzējumu, nekritizējam, ka šim projektam valsts tērējusi miljoniem latu, pretī neko daudz neiegūstot, bet akcentējam Eiropas Savienības cilvēktiesību aktus par e–veselību. Kam e–veselības sistēma kalpos? Vispirms tai būtu jākalpo pacientiem, ārstiem, veselības aprūpes sistēmai kopumā, tikai tad statistikai, bet tādā gadījumā — kā aizsargāt pacienta datus, kā pacientam brīvprātīgi iestāties e–platformā un izstāties no tās? To Latvijas likumi šobrīd neparedz. Vai e–platforma tiešām nodrošinās piekļuvi datiem pa līmeņiem? Kā praktiski strādāsim: cik laika vajadzēs pavadīt, ja e–portāls ik pēc noteikta laika aizvērsies vai tiks bloķēts (drošības dēļ)? Cik korekti atspoguļosies informācija par darbnespējas lapām — proti, ja darbnespējas lapu izrakstu uz vienu dienu, bet sistēmā šo informāciju ievadīt ir tiesības trīs dienu laikā? Jautājumu daudz.
Foto: no DOCTUS arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada maija numurā
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Jau vairāk nekā 20 gadus Doctus īsteno siltu tradīciju — tikšanos ar saviem autoriem un lasītājiem. Mēs visi kopā rakstām Latvijas medicīnas vēsturi: ar valodu, ko lietojam, ar tematiem, ko aktualizējam, ar personībām, ko iepazīstam žurnāla slejās. Šajā reizē ar padomniekiem diskutējam, kā izskatās medicīnas un farmācijas informācijas telpa Latvijā un kāda ir Doctus vērtība tajā. Paldies par labajiem vārdiem! Tie ļauj mums augt!
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Mūsu ikdienā arvien vairāk iespiežas mākslīgais intelekts (MI). Patiesībā tas ir mums visapkārt. Līdzko atveram interneta pārlūku, mēs jau izmantojam MI risinājumu. Tā algoritms darbojas līdzīgi kā cilvēka smadzenes, kas ir būvētas no neironiem. Līdzīgi, bet ne gluži. Vai MI objektivitāte nākotnē pārspēs cilvēka subjektivitāti? Vai neatslābsim, kad atbildes priekšā teiks MI? Cik lielus ierobežojumus noteiksim?
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Metastātisks krūts vēzis joprojām ir neārstējama slimība, kuras ārstēšanas mērķi ir vērsti uz dzīvildzes pagarināšanu, slimības progresijas kavēšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Neskatoties uz strauju jaunāko sistēmisko terapiju attīstību, daļai pacienšu pēc vairākām terapijas līnijām tiek izsmeltas visas standarta ārstēšanas iespējas. Šādi pacienti ar multirezistentu slimību veido vienu no sarežģītākajām grupām onkoloģijā.
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.
Seši Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļas ārsti ieguvuši FEBOMFS kvalifikāciju, apliecinot savu profesionālo kompetenci atbilstoši Eiropas līmeņa standartiem. Latvijas speciālisti European Board of Oro-Maxillo-Facial Surgery (EBOMFS) kvalifikācijas eksāmenā piedalījās pirmo reizi. Pēc eksāmena Stradiņa slimnīcas speciālisti plaši pārstāvēja slimnīcu arī 28.Eiropas Galvaskausa, sejas un žokļu ķirurģijas asociācijas kongresā Atēnās.
Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
Saistība starp aptaukošanos un kardiovaskulārām slimībām (KVS) ir kompleksa ne tikai paaugstinātās ķermeņa masas, bet arī taukaudu kvalitātes un izvietojuma ķermenī dēļ. Zināšanas par reģionālo taukaudu izvietojumu un incidentu koronāru notikumu savstarpējo saistību nav pietiekamas, tāpēc veikts pētījums Zviedrijā, kā rezultāti prezentēti ESC 2026.gada kongresā Minhenē un tiešsaistē.
