Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidenta krēslā pavadītiem četriem gadiem Dr. PAULS PRINCIS saka: “Ir iegūta cieņa. Kamēr citas asociācijas par nozīmīgiem lēmumiem uzzina post factum, mūs aicina uz diskusiju, ieklausās.” Šomēnes LĢĀA prezidenta vēlēšanas, Dr. Princis gatavs startēt atkal.
Nozare skaitļos:
Līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par PVA pakalpojumu sniegšanu 1324 ģimenes ārsti (dati 6.03.2015.)
80% ģimenes ārstu — pašnodarbinātie; pārējiem — SIA vai citas uzņēmējdarbības formas
Vidējais ģimenes ārsta vecums Latvijā — 54 gadi
Ap 200 praktizējošu ģimenes ārstu ir vecāki par 65 gadiem, no viņiem vecāki par 70 gadiem — ap 100
Pauls PRINCIS
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt absurdas iniciatīvas
“Ģimenes ārsti smagāko laiku piedzīvoja ministres Circenes laikā. Pirmkārt, no likuma tika izslēgts pants, kas garantēja sasaisti ar ārstniecības budžetu (kapitācijas nauda līdz tam bija sasieta ar ārstniecības budžetu), tādējādi nozare pazaudēja trīs miljonus latu. Otrkārt, mums uzlika daudzus darbus, kvalitātes kritērijus, kas nebija apmaksāti, — liela daļa ģimenes ārstu, kas centās izpildīt kvalitātes kritērijus, saņēma mazāk naudas nekā līdz tam. Labā lieta — ģimenes ārstiem tika dota iespēja piesaistīt praksei otru medicīnas māsu jau no 2010. gada.
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt daudzas, mūsuprāt, absurdas iniciatīvas. Piemēram, ieceri samazināt ģimenes ārstiem finansējumu, ja pacients nav trīs gadus apmeklējis ārstu. Izrēķinājām: prakse vidēji zaudētu 20 procentus kapitācijas naudas, tas būtu drauds prakses pastāvēšanai. Ārsts var mudināt pacientu doties pie ārsta, bet ko darīt, ja nenāk? Pacientam ir tiesības pašam izlemt, vai rūpējas par savu veselību.
2012. gadā ģimenes ārsti soda naudās samaksāja aptuveni 50 tūkstošus latu, sodu apmēram pieaugot teju desmit reizes. To novērst izdevās ar tiesvedību palīdzību; 2013. gadā no Ministru kabineta noteikumiem tika izslēgta norma, ka iespējams ieturēt otrās māsas maksājumu.
Kad no Dr. Sarmītes Veides pārņēmu asociācijas vadību, mūsos ieklausījās. Šajos četros gados cieņa ir augusi. Lēmumus politiķi nepieņem aizmuguriski. Piesaistījām arī juristu biroju, kas regulāri sniedz pakalpojumus.
Gandarījums ir par biedru skaitu — kaut padarījām stingrāku nostāju (piemēram, biedru naudas maksājumi), biedrus nepazaudējām.
Darbu asociācijas prezidenta amatā iesāku uz nedaudz atšķirīgu viedokļu nots ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, šo četru gadu laikā asociācijas ir tuvinājušās.”
Par nākamajām cīņām
“Kas nav izdarīts? Vēl darāmā daudz... Lielā cīņa nav izcīnīta — nav sasniegts cilvēktiesību respekts veselības aprūpē. Faktiski neviens no Latvijas ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem netiek izpildīts pilnā apjomā. Šobrīd uztrauc jaunie noteikumi nosūtīšanai uz invaliditāti — starptautiskā funkcionēšanas traucējumu klasifikācija ir sarežģīta, ģimenes ārsti nav to mācījušies, bet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija grib, lai sniedzam funkcionēšanas traucējumu aprakstus pēc funkciju smaguma pakāpes, atsaucoties uz sarakstu, kas ir starptautiskajā funkcionēšanas traucējumu klasifikācijā. Kā lai ģimenes ārsts izvērtē, kādai smaguma pakāpei atbilst, piemēram, redzes traucējums?! Pat acu ārsts, kas raksta slēdzienu, to nedara pēc šā klasifikatora.
Visbažīgākais jautājums ir par e–platformu, kas jāievieš nākamajā gadā. Esam uzrakstījuši savu redzējumu, nekritizējam, ka šim projektam valsts tērējusi miljoniem latu, pretī neko daudz neiegūstot, bet akcentējam Eiropas Savienības cilvēktiesību aktus par e–veselību. Kam e–veselības sistēma kalpos? Vispirms tai būtu jākalpo pacientiem, ārstiem, veselības aprūpes sistēmai kopumā, tikai tad statistikai, bet tādā gadījumā — kā aizsargāt pacienta datus, kā pacientam brīvprātīgi iestāties e–platformā un izstāties no tās? To Latvijas likumi šobrīd neparedz. Vai e–platforma tiešām nodrošinās piekļuvi datiem pa līmeņiem? Kā praktiski strādāsim: cik laika vajadzēs pavadīt, ja e–portāls ik pēc noteikta laika aizvērsies vai tiks bloķēts (drošības dēļ)? Cik korekti atspoguļosies informācija par darbnespējas lapām — proti, ja darbnespējas lapu izrakstu uz vienu dienu, bet sistēmā šo informāciju ievadīt ir tiesības trīs dienu laikā? Jautājumu daudz.
Foto: no DOCTUS arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada maija numurā
INGUS VILKS ir otolaringologs, sertifikātu ieguva pirms pieciem gadiem. Strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, specializējies galvas un kakla onkoloģiskajās slimībās un deguna un deguna blakusdobumu endoskopiskajā ķirurģijā. Viņš atzīst: “Medicīnā nav īsceļu, prasmes parādās tikai vingrinoties un darot.” Ar viņu tiekamies pēc septiņu stundu operācijas, priekšā vēl dežūra. Dakteris smejoties atzīst, ka profesionālie mērķi ir lieli, bet tuvākais mērķis esot izgulēties, jo pirms piecām nedēļām ģimenē piedzimis dēls.
ROBERTS RUMBA ir asinsvadu ķirurgs, sertifikātu specialitātē ieguva 2021. gadā, pašlaik strādā Paula Stradiņa Klīniskās univesitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra komandā, konsultē pacientus arī Jelgavas poliklīnikā. Savulaik saņēma nomināciju Gada rezidents, bet Latvijas Medicīnas fonda Zariņu ceļojuma stipendija ļāva stažēties Nīderlandes Groningenas Universitātes centrā. Viņš saka: ļoti daudz jāstrādā, sākumā tam neredzi taustāmu rezultātu, bet viss sasummējas — kontaktos, iespējās, prasmēs.
Gadu mijā cilvēki mēdz uzrakstīt savus sapņus un mērķus — pēc gada ir interesanti palūkot, kas no sapņu deklarācijas īstenots. 2023. gads nozarei nesolās būt viegls, bet kurš teicis, ka grūtības vienmēr ir tikai ar mīnusa zīmi?
Psihoterapeits ARTŪRS MIKSONS, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, saka: ārstam varētu būt grūti saprast, kāpēc pacients rīkojas tā vai citādi, bet pat vissmagākās diagnozes gadījumā būtu jādod autonomija — pacientam pašam pieņemt lēmumu.
Uroloģes, onkoloģes, ķīmijterapeites, Liepājas reģionālās slimnīcas Kurzemes Uroloģijas centra virsārstes DZINTRAS LITAVNIECES 40 gadus ilgā ārstes pieredze ļauj racionāli vērtēt, kā runāt ar smago diagnožu pacientiem un viņu piederīgajiem gan brīžos, kad ļaundabīgais audzējs ir diagnosticēts un jāsāk atbilstoša terapija, gan arī tad, kad ir skaidrs, ka atveseļošanās vairs nav iespējama.
ARTA BĀRZDIŅA, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja, atzīst: nav vienas receptes, kā sarunāties, bet svarīgākais ir būt patiesam, par visu informēt, lai nepaliek nekāds pelēkais, nesaprotamais posms, kas pēc tam emocionāli grauztu pacienta tuviniekus.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Fonds aicina līdz maijam pieteiktiess stipendijām arī 2023. un 2024. gadam.
Izmaiņas attiecībā uz smēķēšanu, alkohola lietošanu, ķermeņa masu un fiziskajām aktivitātēm var mainīt kolorektālā vēža (CRC) risku, liecina pētījuma rezultāti ar lielu Eiropas iedzīvotāju kohortu.
Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē nekā pirms desmit gadiem, un nekur citur kā veselības aprūpē tas nav redzams vēl uzskatāmāk. Skatījums uz nākotni dramatiski mainījies gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistam gan straujās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas dēļ, gan Covid–19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes dēļ. Bernards Marrs, futūrists un stratēģiskais biznesa un tehnoloģiju speciālists, izteicis savu paredzējumu veselības aprūpes attīstībai 2023. gadā. Kas no tā visa piepildīsies, rādīs laiks!
Metformīns ir pirmās izvēles zāles cukura diabēta ārstēšanai, taču ar to arī visai bieži neizdodas sasniegt izvirzītos mērķus un kontrolēt glikozes līmeni.
Hroniska nieru slimība (HNS) pasaulē sastopama apmēram 700 miljoniem cilvēku. Šiem pacientiem ir augstāks kardiovaskulāro notikumu un nāves risks, tāpēc svarīgi identificēt tos faktorus, kas potenciāli var novērst HNS attīstību vai progresēšanu. Ir pierādīts, ka omega–3 polinepiesātināto tauksskābju (n–3 PUFAs), pārsvarā izgūtu no jūras produktiem, uzņemšana saistīta ar labvēlīgiem kardiometaboliskiem efektiem – asinsspiediena regulāciju, plazmas triglicerīdu līmeņa samazināšanos. Tiek pieļauts, ka n–3 PUFAs varētu pasargāt no HNS attīstības.
Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.
Eiropas Komisija un Eiropas zāļu aģentūru vadītāji (HMA), sadarbojoties Zāļu piegādes pārtraukumu un drošuma koordinācijas izpildgrupā (MSSG), seko līdzi un reaģē uz šī brīža antibiotiku piegādes pārtraukumiem ES - ziņo Zāļu valsts aģentūra.
Intrakraniālās artērijas kalcinoze (IAK) kā riska faktors išēmiska insulta attīstībai līdz šim nav daudz pētīts un saistība nav izprasta. Šajā publikācijā aprakstīta veiktā pētījumu meta–analīze, lai noskaidrotu, vai IAK var izmantot kā prognostisko faktoru išēmiskā insulta attīstībā un kāda ir pēcinsulta prognoze pacientiem, kam ir IAK.
Pieaugušajiem, kuri 30 pētījuma gadu laikā bija guvuši jebkādu galvas traumu, mirstība bija divas reizes lielāka nekā tiem, kuriem nebija galvas traumu, un mirstības rādītāji starp tiem, kuriem bija vidēji smagi vai smagi galvas ievainojumi, bija gandrīz trīs reizes augstāki.
Līdz šim maz pētīti suicīda riski onkoloģiskiem pacientiem pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas, attiecīgi nav izstrādātas metodes, kā un kam šajā pacientu populācijā būtu nepieciešams organizēt pašnāvību skrīningu.