Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidenta krēslā pavadītiem četriem gadiem Dr. PAULS PRINCIS saka: “Ir iegūta cieņa. Kamēr citas asociācijas par nozīmīgiem lēmumiem uzzina post factum, mūs aicina uz diskusiju, ieklausās.” Šomēnes LĢĀA prezidenta vēlēšanas, Dr. Princis gatavs startēt atkal.
Nozare skaitļos:
Līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par PVA pakalpojumu sniegšanu 1324 ģimenes ārsti (dati 6.03.2015.)
80% ģimenes ārstu — pašnodarbinātie; pārējiem — SIA vai citas uzņēmējdarbības formas
Vidējais ģimenes ārsta vecums Latvijā — 54 gadi
Ap 200 praktizējošu ģimenes ārstu ir vecāki par 65 gadiem, no viņiem vecāki par 70 gadiem — ap 100
Pauls PRINCIS
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt absurdas iniciatīvas
“Ģimenes ārsti smagāko laiku piedzīvoja ministres Circenes laikā. Pirmkārt, no likuma tika izslēgts pants, kas garantēja sasaisti ar ārstniecības budžetu (kapitācijas nauda līdz tam bija sasieta ar ārstniecības budžetu), tādējādi nozare pazaudēja trīs miljonus latu. Otrkārt, mums uzlika daudzus darbus, kvalitātes kritērijus, kas nebija apmaksāti, — liela daļa ģimenes ārstu, kas centās izpildīt kvalitātes kritērijus, saņēma mazāk naudas nekā līdz tam. Labā lieta — ģimenes ārstiem tika dota iespēja piesaistīt praksei otru medicīnas māsu jau no 2010. gada.
Gandarījums, ka izdevās nobloķēt daudzas, mūsuprāt, absurdas iniciatīvas. Piemēram, ieceri samazināt ģimenes ārstiem finansējumu, ja pacients nav trīs gadus apmeklējis ārstu. Izrēķinājām: prakse vidēji zaudētu 20 procentus kapitācijas naudas, tas būtu drauds prakses pastāvēšanai. Ārsts var mudināt pacientu doties pie ārsta, bet ko darīt, ja nenāk? Pacientam ir tiesības pašam izlemt, vai rūpējas par savu veselību.
2012. gadā ģimenes ārsti soda naudās samaksāja aptuveni 50 tūkstošus latu, sodu apmēram pieaugot teju desmit reizes. To novērst izdevās ar tiesvedību palīdzību; 2013. gadā no Ministru kabineta noteikumiem tika izslēgta norma, ka iespējams ieturēt otrās māsas maksājumu.
Kad no Dr. Sarmītes Veides pārņēmu asociācijas vadību, mūsos ieklausījās. Šajos četros gados cieņa ir augusi. Lēmumus politiķi nepieņem aizmuguriski. Piesaistījām arī juristu biroju, kas regulāri sniedz pakalpojumus.
Gandarījums ir par biedru skaitu — kaut padarījām stingrāku nostāju (piemēram, biedru naudas maksājumi), biedrus nepazaudējām.
Darbu asociācijas prezidenta amatā iesāku uz nedaudz atšķirīgu viedokļu nots ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, šo četru gadu laikā asociācijas ir tuvinājušās.”
Par nākamajām cīņām
“Kas nav izdarīts? Vēl darāmā daudz... Lielā cīņa nav izcīnīta — nav sasniegts cilvēktiesību respekts veselības aprūpē. Faktiski neviens no Latvijas ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem netiek izpildīts pilnā apjomā. Šobrīd uztrauc jaunie noteikumi nosūtīšanai uz invaliditāti — starptautiskā funkcionēšanas traucējumu klasifikācija ir sarežģīta, ģimenes ārsti nav to mācījušies, bet Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija grib, lai sniedzam funkcionēšanas traucējumu aprakstus pēc funkciju smaguma pakāpes, atsaucoties uz sarakstu, kas ir starptautiskajā funkcionēšanas traucējumu klasifikācijā. Kā lai ģimenes ārsts izvērtē, kādai smaguma pakāpei atbilst, piemēram, redzes traucējums?! Pat acu ārsts, kas raksta slēdzienu, to nedara pēc šā klasifikatora.
Visbažīgākais jautājums ir par e–platformu, kas jāievieš nākamajā gadā. Esam uzrakstījuši savu redzējumu, nekritizējam, ka šim projektam valsts tērējusi miljoniem latu, pretī neko daudz neiegūstot, bet akcentējam Eiropas Savienības cilvēktiesību aktus par e–veselību. Kam e–veselības sistēma kalpos? Vispirms tai būtu jākalpo pacientiem, ārstiem, veselības aprūpes sistēmai kopumā, tikai tad statistikai, bet tādā gadījumā — kā aizsargāt pacienta datus, kā pacientam brīvprātīgi iestāties e–platformā un izstāties no tās? To Latvijas likumi šobrīd neparedz. Vai e–platforma tiešām nodrošinās piekļuvi datiem pa līmeņiem? Kā praktiski strādāsim: cik laika vajadzēs pavadīt, ja e–portāls ik pēc noteikta laika aizvērsies vai tiks bloķēts (drošības dēļ)? Cik korekti atspoguļosies informācija par darbnespējas lapām — proti, ja darbnespējas lapu izrakstu uz vienu dienu, bet sistēmā šo informāciju ievadīt ir tiesības trīs dienu laikā? Jautājumu daudz.
Foto: no DOCTUS arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada maija numurā
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Jau vairāk nekā 20 gadus Doctus īsteno siltu tradīciju — tikšanos ar saviem autoriem un lasītājiem. Mēs visi kopā rakstām Latvijas medicīnas vēsturi: ar valodu, ko lietojam, ar tematiem, ko aktualizējam, ar personībām, ko iepazīstam žurnāla slejās. Šajā reizē ar padomniekiem diskutējam, kā izskatās medicīnas un farmācijas informācijas telpa Latvijā un kāda ir Doctus vērtība tajā. Paldies par labajiem vārdiem! Tie ļauj mums augt!
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Mūsu ikdienā arvien vairāk iespiežas mākslīgais intelekts (MI). Patiesībā tas ir mums visapkārt. Līdzko atveram interneta pārlūku, mēs jau izmantojam MI risinājumu. Tā algoritms darbojas līdzīgi kā cilvēka smadzenes, kas ir būvētas no neironiem. Līdzīgi, bet ne gluži. Vai MI objektivitāte nākotnē pārspēs cilvēka subjektivitāti? Vai neatslābsim, kad atbildes priekšā teiks MI? Cik lielus ierobežojumus noteiksim?
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Universitātes studenti, kuri lielāku dienas laika daļu pavadīja vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajās aktivitātēs (MVPA), uzrādīja mazāk izteiktus depresijas simptomus un augstāku pašnovērtēto veselības stāvokli. Savukārt studentiem ar izteiktāku mazkustīgu uzvedību bija vērojama pretēja tendence, liecina šķērsgriezuma pētījums.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
