Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas.
Pusaudzis ir sarežģīta vecumgrupa — grūtības sadarboties var būt ne tikai ģimenes lokā, bet arī ārsta kabinetā. Speciālisti atzīst, ka šajā vecumā pie ārsta dodas visretāk, un, ja tomēr atnāk, tad tas lielākoties ir vecāku neatlaidības dēļ. Kādām problēmām jāpievērš uzmanība, strādājot ar pusaudzi? Domās par to dalās četri speciālisti.
Ģimenes ārsti INGUNU LOČMELI daudzi vidzemnieki sauc par savējo dakterīti. Dakterei ir prakse gan Rūjienā, gan Vilpulkā, jo viņa uzskata, ka ģimenes dakterim ir jābūt pacientu tuvumā. “Ja dari, tad pa īstam, vai arī nedari nemaz. Esmu profesijā gājusi un turpinu iet pārliecības dēļ — ļoti vēlos palīdzēt cilvēkiem. Katru savu pacientu uzklausīt, meklēt risinājumus, viņu atbalstot,” teic Inguna Ločmele, kuras darba pieredze iesniedzas ceturtajā gadu desmitā.
Lai piedzīvotu vēl nebijušas emocijas un “restartētos”, nemaz nav jābrauc tālu. Reizēm pietiek ar pāris stundām, lai nākamajā dienā uz darbu dotos pavisam citā noskaņojumā. Par saviem īpašajiem maršrutiem Latvijā stāsta ginekoloģe Vija Veisa, farmaceite Agnese Ritene, ģimenes ārste Olga Golube un psihiatrs Māris Taube.
Jaundzimušo reģistrs vēsta, ka Latvijā 2018. gadā piedzima 19 115 bērni. Vistrauslākais periods gan pašam bērnam, gan arī vecākiem ir pirmais dzīves gads, kad rodas visvairāk neskaidru jautājumu, uz kuriem jārod drošticama atbilde.
Labs miegs ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem. Nav iedomājama veiksmīga un produktīva darba diena, ja nakts pavadīta, cenšoties nogulēt līdz rīta modinātājam bez skatīšanās griestos divos naktī. Speciālistam, kas konsultē par miega traucējumiem, jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam. Pacienta sūdzības par sliktu miegu var saistīt gan ar somatisku cēloni, gan mentālās veselības traucējumiem.
Vegānisms ir ne tikai dzīvnieku neizmantošana pārtikā, apģērbā, izklaidē, bet arī filozofiska nostāja, dzīvesveids. [1] Vegāni izvairās no dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas, iemesls šādai izvēlei visbiežāk ir ētiska rakstura apsvērumi par dzīvnieku tiesībām un labturību, rūpēm par apkārtējo vidi, ekoloģiju, kā arī garīgi un reliģiski apsvērumi.
Muguras sāpes ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, funkcionālo stāvokli un darba spējas. [1] Sāpes muguras kakla daļā ir bieža sūdzība ārsta praksē. Dzīves laikā tās attīstās pat 70 % iedzīvotāju; izmaksas, kas saistītas ar izmeklēšanu, ārstēšanu un pacientu darbnespēju, tikai pieaug. [2]
Pētnieki analizēja sešu bieži izplatītu simptomu (sāpes, nogurums, depresija, trauksme, elpošanas grūtības un miega problēmas) izplatību un ietekmi. Tika atklāts, ka gandrīz pusei no pieaugušo pēc 65 gadu vecuma ir divi vai vairāk no šiem simptomiem, bet ārsti bieži nepamana visus šos simptomus, jo pacients runā tikai par vienu simptomu.
Katrs praktizējošs ģimenes ārsts zina, kas ir kvalitātes kritēriji un kas nepieciešams, lai tos izpildītu. Šā raksta mērķis nav noskaidrot, vai intensīvajā ārsta ikdienas darbu dunā ir iespējams izpildīt visas noteiktās prasības. Desmit jautājumu rubrikas tapšanu iedvesmoja kritērijos atrunātais, cenšoties atrast lietderīgu informāciju, kas noderētu darbā ar pacientu.
Izpētīts, ka ārstēšanu ar levotiroksīnu ir droši pārtraukt katram ceturtajam pacientam no 60 gadu vecuma, un vairogdziedzera funkcija saglabājas adekvāta gadu bez medikamenta lietošanas. Pētījums veikts 58 ģimenes ārstu praksēs Nīderlandē.
Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
