LILITA SUKURE Portugālē mīt divus gadus un Latvijas apciemojumam vasaras beigās bija izbrīvējusi nedēļu. Iemesls mērotajiem 4000 kilometriem – dēla kāzas. Vecākā meita Agne šo ciemošanos izvērta vēl intensīvāku – sarunāja mammai intervijas ar vairākiem Latvijas preses izdevumiem, uzstājot, ka jāpastāsta, ko nozīmē mesties citas valsts darba tirgū.
Pašnāvības ASV ir 11.vietā no visiem nāves cēloņiem. Katru gadu miljons amerikāņu domā par pašnāvību. Diemžēl, katru gadu 10 no 1000 mirst no pašnāvības. Pašnāvība ir šoks ģimenei un draugiem, tomēr pastāv brīdinošas pazīmes jau pirms notikuma. Bieži vien pietiek ar vienu vienkāršu jautājumu no ģimenes ārsta puses, lai uzsāktu palīdzības sniegšanu un ārstēšanu.
Ikvienam ģimenes ārstam, kuru algo valsts, ir noteikts, ka jābūt pacientu pieņemšanai arī bez iepriekšēja pieraksta – katru dienu ne mazāk par vienu stundu. Arī īpašas telefonstundas ir viens no ģimenes ārstu pieejamības risinājumiem, tiesa, ne obligāts – un nav dzirdēts, ka ārsti tādas būtu ieviesuši; pacienti zvana tad, kad viņiem šķiet – jāsauc palīgā dakteris. No vienas puses, akūtā stunda pacientam dod drošības izjūtu, ka ārsts būs sasniedzams. No otras puses, akūts gadījums notiek x stundā, kad to neplāno, nevis no pulksten astoņiem līdz deviņiem. Kā ģimenes ārsti organizē akūtās stundas, kāds ir to vidējais pacients un vai ārstam ir jā(pār)audzina pacienti, kas akūtajā stundā garāmejot ienāk pēc receptes vai nosūtījuma pie speciālista?
Divas dienas pirms nozīmīgas dzimšanas daktere Vītola apprecējās! Otrreiz. Sāpes pēc pirmā vīra zaudēšanas bija pierimušas. Bet galvenais – zinīgi draugi palīdzēja saprast, ka dzīve turpinās, ka tai jāturpinās. Īpaši tik vitālam un darbīgam cilvēkam, kāda ir Vidrižu doktorāta ģimenes ārste Edīte Vītola. Savā pirmajā un vienīgajā darba vietā. Ar kuplu pacientu skaitu, meitām Ievu un Līgu un mazmeitu Unu, kas dzimšanas datumā pamanījusies uz visiem laikiem ierakstīt zīmīgo 090909 jeb 2009. gada 9. septembri.
Pašā Rogovkas centrā atradīsiet ķieģeļu namu, savulaik padomju stilā būvētu kā ambulanci; arī šobrīd tas pilda sākotnējo uzdevumu – vairumā telpu zobārstes un ģimenes ārstes INĀRAS OĻŠEVSKAS prakse.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).
