Austrālijas pētnieki izstrādājuši pasaulē pirmo optisko sensoru, ar kura palīdzību var noteikt vitamīna B12 līmeni atšķaidītās asinīs. Tas ir pirmais solis ceļā uz zemu izmaksu un portatīvu vitamīna B12 deficīta testu. Vitamīna B12 deficīts ir saistīts ar palielinātu demences un Alcheimera slimības risku.
Pētījumā noskaidrots, ka smēķēšanas atmešanā pastāv dzimumatšķirības atmešanai paredzēto medikamentu efektivitātē.
Uzņemšanā neatliekamā kārtā hipertensijas dēļ pacientu vizīšu biežums laikā no 2002.līdz 2012.gadam palielinājies par 64%, savukārt stacionēšanas biežums šī paša iemesla dēļ sarucis par 28%.
Dati no hronisku sāpju izplatības pētījuma Latvijā liecina, ka 33 % no 1836 intervētajiem vismaz vienreiz bijušas muguras sāpes, hroniskas vidēji stipras vai stipras sāpes ir bijušas vismaz divas reizes nedēļā pēdējos sešos mēnešos, muguras sāpes uzrādījuši vēl vairāk — 52 %.
Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.
Iepriekšējā Doctus numurā aizsākām rakstu sēriju par personībām, kas savulaik bijušas aktīvas un spilgtas medicīnā un farmācijā* — ko viņi dara pašlaik? Šoreiz par pediatru EDVARDU EGILU ZĀLĪTI, kurš pēc desmit gadu prombūtnes Amerikā atkal atgriezies Latvijā un martā sāk praktizēt. Par Latviju viņš runā ar lielu mīlestību — Latvijā jūtas vairāk mājās nekā Amerikā.
Par šādu simptomu bieži sūdzas 6—7 % iedzīvotāju. Tā var izpausties kā nespēja sākt vai ilgstoši veikt ikdienas aktivitātes, koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi un emocionāla nestabilitāte, tā var būt gan smagu sistēmisku slimību rezultāts, gan arī viegli noritošu slimību pazīme.
Iedomāsimies šādu situāciju: praksē uz konsultāciju atnāk 48 gadus veca sieviete ar sūdzībām par pastiprinātu svīšanu. Izvaicājot pacienti, noskaidrojam, ka viņai bieži ir sarkšanas epizodes un arī naktīs viņa pamostas, jo ir nosvīdusi slapja. Pirmajās epizodēs viņa tam nav pievērsusi uzmanību, taču šobrīd sāk uztraukties par savu veselības stāvokli.
Londonā veikts pētījums, kurā noskaidrots, ka ar veselību saistītu jautājumu risināšanā tīmeklī esošie medicīnas forumi ir labākas kvalitātes, nekā šķiet.
Ņemot vērā nosaukumu – saaukstēšanās –, skaidrs, ka slimībai ir kāds sakars ar aukstumu, tomēr tas tā nav. Iemesls saaukstēšanās slimībām ir respiratorie vīrusi. Vīrusi nepārtraukti ir mums apkārt un arī mūsu elpceļos, protams, aukstajās sezonās- ziema, rudens, pavasaris, to koncentrācija ap mums ir lielāka.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
