Depresija kavē pacienta atlabšanu no somatiskām slimībām un mazina līdzestību to ārstēšanā. Tāpēc ļoti svarīgi laikus atpazīt pacienta depresiju un to attiecīgi ārstēt. Ģimenes ārste jautā psihiatrei, kā vieglāk atpazīt un ārstēt depresiju gados veciem pacientiem, kam ir daudz citu somatisku slimību.
Tikšanās ar Kolkas ģimenes ārsti INGRĪDU LIEPU sarunāta trešdienas rītā, kamēr vēl nav sākusies pacientu pieņemšana. Pagasta pārvaldes mājā uzkāpjam otrajā stāvā, esam mazliet pirms norunātā laika, bet tur jau daktere nāk — ar ziedu pušķīti rokās. Sarunas laikā daudz smaida un tik sirsnīgi runā par kolceniekiem — visi savējie! Uz Kolku atnākusi pirms 20 gadiem no Ķekavas, un nu šī vieta viņai ir īpaša.
Žurnālam Doctus ir jauka tradīcija — jau vairāk nekā 10 gadu garumā dodamies ciemos uz Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstu praksēm. Izstaigājam nodaļas, izrunājamies ar satiktajiem ārstiem. Šoreiz ceļš ved uz Kurzemi, izmetot līkumu cauri Zemgalei, pilsētai Slocenes upes krastos. Maršruts: Tukums—Dundaga—Kolka—Ventspils—Talsi. Trīs dienās redzētais un emocijas spēlējas kā melnbalti taustiņi. Skrējiens, dežurējot vairākās slimnīcās, un gaisma darba kabinetā līdz vēlai naktij. Pacietība un neticība,ka dzīve ies uz augšu. Piekusums un silts smaids.
NICE vadlīnijās iesaka ģimenes ārstiem izmantot asins analīzes, lai novērtētu, vai pacientam izrakstīt antibiotikas, ja ir aizdomas par bakteriālu pneimoniju.
Daudzi pacienti ar akūtām muguras sāpēm ārstējas paši. To pacientu stāvoklis, kas apmeklē ārstu, parasti uzlabojas aptuveni pēc mēneša. [1] Trešdaļai pacientu mērenas intensitātes sāpes saglabājas gadu pēc akūtu sāpju epizodes un kļūst hroniskas, turklāt katram piektajam tās rada funkcionēšanas ierobežojumus un invaliditātes risku. [2] Rakstā apkopoti trīs speciālistu viedokļi par muguras lejasdaļas sāpju pārvaldību.
Ja kaut kur pasaules mediķu aprindās runā par diabēta problēmu kā tādu, ar to saprot 1. un 2. tipa cukura diabētu (CD), gestācijas CD, kā arī pre–diabētu. Šajā rakstā pievērsīsimies robežglikēmijas riska faktoriem, pārvaldībai un situācijai Latvijā tagad un nākotnē.
Rinosinusīts (RS) ir deguna dobuma un viena vai vairāku blakusdobumu gļotādas iekaisums. Pediatru un ģimenes ārstu praksē bieži jāuzklausa pacientu vecāku sūdzības par izdalījumiem no deguna un klepu. Akūtas respiratoras vīrusu infekcijas zīdaiņiem un bērniem rudens–ziemas periodā tiek diagnosticētas ļoti bieži.
Profesora K. Rudzīša interpretācijā* diagnosticēt nozīmē iepazīt slimību caur un cauri pēc termina “diagnosis” tulkojuma no grieķu valodas (dia — cauri, gnosco — zinu). Šis grāmatas ievada postulāts ir kā pamatojums detalizētajai informācijai par metodēm un iespējām slimību iepazīt, slimnieku rūpīgi izmeklējot — profesora vārdiem runājot — no galvas līdz papēžiem.
Veselības ministrijas informācija (skat. 1. tabulu) par valsts maksājumiem ģimenes ārstu praksēm vedina domāt: ja nu prakses gluži neslīgst eiro tūkstošos, tomēr ir gana labi finansētas. Vai tā ir realitātē?
Krampji kājās ir bieži nakts simptomi, kas var būt grūti pārvaldāmi, jo to etioloģija ir neskaidra, nav izvēlēta piemērota diagnostikas un ārstēšanas metode. Par nakts krampjiem kājās ziņo 50–60% pieaugušo un apmēram 7% bērnu.
Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
