Visi opioīdi nelielos daudzumos nonāk krūts pienā, taču tā daudzums netiek uzskatīts pr bīstamu, lai izraisītu elpošanas vai CNS distresu jaundzimušajam. Tajā pašā laikā pieejami ziņojumi par opioīdu toksiskumu ar krūti barotiem zīdaiņiem, izsakot hipotēzi, ka iemesls ir augstu devu opioīdu uzņemšana ar krūts pienu. Ņemot vērā, ka pastāv potenciāli riski, par ko ziņo dažādi klīnisko gadījumu apskati, nav skaidrs, vai ir droši mātei, kas baro ar krūti savu jaundzimušo, analgēzijā parakstīt opioīdus. Opioīdu ietekme tika skaidrota ar kohortas pētījuma palīdzību par astoņus gadus ilgu periodu.
Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”. Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.
Intranazāli kortikosteroīdi (IKS) joprojām ir pirmās līnijas terapija hroniska rinosinusīta ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem, neskatoties uz trūkstošajiem efektivitātes pierādījumiem bērnu populācijā. Tāpat nav dokumentēts IKS efekts uz sinonazālo mikrobiotu.
Vai labāka kardiovasklārā veselība nozīmē zemāku depresīvo simptomu attīstības risku? Lai atbildētu uz šo jautājumu tika veikts kohortas pētījums (GAZEL) Francijā, kura laikā novērtēja, vai laba sirds un asinsvadu sistēmas veselība un tās uzlabošana ir saistīta ar zemāku incidentu depresīvo simptomu risku.
Ar galvassapēm dzīves laikā sastopas aptuveni 95 % populācijas. Ir novērots, ka apmeŗam 40 % pacientu, kas vēršas pēc palīdzības pie neirologa, atbilst hronisku galvassāpju kritērijiem, un 80 % no šiem pacientiem ir sievietes. Arī anēmija ir viens no sekundāriem hronisku galvassāpju iemesliem, turklāt sievietes ir visievainojamākā pacientu grupa. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot dzelzs deficīta anēmijas saistību ar hroniskām ikdienas galvassāpēm.
Tinnitus ir bieži sastopams simptoms otorinolaringologu praksē. Kaut arī tinnitus patofizioloģija līdz galam nav izprasta, klīnisko pētījumu rezultāti norāda, ka šiem pacientiem ir paaugstināts depresijas, trauksmes un somatizācijas risks. Tāpēc pacienti, kas vēršas pēc palīdzības tinnitus dēļ, ir īpaši ievainojama pacientu grupa.
Kaut arī liela daļa SARS–CoV–2 infekcijas gadījumu zīdaiņiem ir bezsimptomu vai norit ar vieglu gaitu, salīdzinājumā ar vecākiem bērniem, hospitalizācijas gadījumu skaits zīdaiņu vidū ir augsts. Īpaši tas novērots to zīdaiņu vidū, kas ar Covid–19 infekciju saskaras pirmajā savas dzīves mēnesī.
Bērniem zem gada vecuma ir augstākais garā klepus saslimstības un mirstības risks. ASV 2011.gadā ieviesa Tdap vakcināciju grūtniecēm (tetanus un difterijas toksoīdi un acelulārais pertussis) kā profilaktisku pasākumu jaundzimušo profilaksei pirms viņu pašu vakcinācijas kursa sākšanas.
Nelabvēlīgu grūtniecības iznākumu gadījumā bieži vien tiek novērota patoloģiska placentas attīstība, iekaisums, asinsvadu disfunkcija, kas kļūst par palaidējmehānismu subklīniskai kardiovaskulārai slimībai, kura pēc dzemdībām saglabājas vai progresē. Lai noskaidrotu saistību starp pieciem nopietniem nevēlamiem grūtniecības iznākumiem un ilgtermiņa išēmiskas sirds slimības risku mātēm, tika veikts kohortas pētījums Zviedrijā.
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni un kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
Statistikas dati rāda, ka sadzīvē iegūtas pneimonijas (SIP) ikgadējā sastopamība ir 248 gadījumi uz 100 000 pieaugušo. Noteiktā vecumā SIP riski pieaug: 65—79 gadus veciem senioriem pneimonijas sastopamība fiksēta jau 634 gadījumos uz 100 000 iedzīvotāju! Turklāt līdz ar cienījamāku vecumu aug arī hospitalizācijas riski. Tāpēc svarīga izpratne ne tikai par savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas principiem, bet arī par profilaksi.
Akne ir hroniska, iekaisīga, daudzfaktoru mata—tauku dziedzera vienības slimība. Pēdējos gados aizvien biežāk sāk pievērst uzmanību pieaugušo aknei. Akne pieaugušo vecumā var persistēt, recidivēt vai pirmo reizi parādīties pēc 25 gadu vecuma. [1; 2] Akne negatīvi ietekmē pacienta psihosociālo sfēru. Pacientiem biežāk novēro sliktāku pašvērtējumu, trauksmi, depresiju. [1; 3] Pieaugušo akne ir rezistentāka pret ārstēšanu nekā akne pusaudžu vecumā.
Gandrīz 1 no 20 pieaugušajiem ASV vienlaikus cieš no hroniskām sāpēm un trauksmes vai depresijas, kā rezultātā rodas funkcionāli ierobežojumi ikdienas dzīvē.
5.septembrī, Saeimai paužot uzticību Evikas Siliņas veidotajam Ministru kabinetam, veselības ministra amatā tika apstiprināts Hosams Abu Meri. Kādus cilvēkus viņš aicinājis strādāt savā komandā
Veselīgs dzīvesveids, kas ietver mērenu alkohola lietošanu, veselīgu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu miegu un biežu sociālo saikni, vienlaikus izvairoties no smēķēšanas un pārāk mazkustīgas uzvedības, samazina depresijas risku.