Gan grūtniecība, gan 1.tipa cukura diabēts (CD) paši par sevi ir saistīti ar paaugstinātiem trauksmes un depresijas rādītājiem salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Bet vai šo abu lielumu kombinācija risku psihiskās veselības traucējumiem paaugstina? Tas līdz šim nebija skaidrots.
Hipertensīva slimība grūtniecības laikā ir saistītas ar kardiovaskulāru slimību nākotnē. Kā viens no skaidrojumiem ir iespējamā subklīniskā sirds disfunkcija jau pirms grūtniecības. Nātrijurētiskie peptīdi ir biomarķieri, ko izmanto, lai noteiktu subklīnisku sirds disfunkciju ārpus grūtniecības.
Sievietēm, kuras inficējās ar Covid-19 grūtniecības laikā, biežāk bija slikti dzemdību rezultāti, tostarp priekšlaicīgas dzemdības, zems dzimšanas svars un nedzīvi dzimuši bērni. Slikti priekšlaicīgu dzemdību un nedzīvi dzimušu bērnu rezultāti tika novēroti galvenokārt tām, kuras bija inficētas ar SARS-CoV-2 pirmajā vai otrajā trimestrī, turpretim zems dzimšanas svars biežāk tika novērots tiem mazuļiem, kuri mātes inficējās trešajā trimestrī.
Vakcinācija pret Covid-19 grūtniecības laikā nav saistīta ar paaugstinātu priekšlaicīgu dzemdību risku vai mazu gestācijas vecumu (SGA) dzimšanas brīdī, secināts lielā kohorta pētījumā ASV.
Aptaukošanās ir nozīmīgs riska faktors gestācijas diabēta attīstībai, un arvien lielākam skaitam grūtnieču ir liekais svars vai aptaukošanās. Uztura paradumi ietekmē gan aptaukošanos, gan gestācijas cukura diabēta attīstību.
Imunizācija ar BNT162b2 mesendžera RNS (mRNS) vakcīnu pret Covid–19 grūtniecības trešajā trimestrī pierādījusi sevi ar augstu mātes humorālo IgG imūnatbildi, kas šķērso placentu un nodod aizsardzību pret infekciju arī jaundzimušajam. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda imūnatbilde seko pēc vakcīnas saņemšanas grūtniecības otrajā trimestrī.
Iepriekšējie pētījumi rāda, ka mazāk emocionāli stabilas, mazāk apzinīgas, mazāk ekstravertas un mazāk sadarbīgas sievietes ir tendētas izteiktāk baidīties no dzemdībām un raksturot savu dzemdību pieredzi kā sliktāku. Vēl vairāk, dzemdību veids un neparedzēti notikumi dzemdību laikā var ietekmēt sievietes dzemdību pieredzi un to, kā viņa to raksturo. Tomēr, joprojām nav zināms, vai personība subjektīvā dzemdību pieredzē mainās atkarībā no sievietes ar dažādu dzemdību veidu.
Jauna pētījumi rezultāti, kurā konstatēts, ka jaundzimušajiem un simptomātiskām sievietēm ar Covid-19 ir paaugstināts nevēlamu rezultātu risks, papildina argumentus grūtniecēm vakcinēties pret SARS-CoV-2 vīrusu.
Covid-19 infekcija grūtniecības laikā var būt saistīta ar smagu slimības gaitu mātei. Amerikas Savienotajās Valstīs ir apstiprināta viena vakcīna pret Covid-19 un divas ir atļautas lietošanai grūtniecēm. Līdz šim dati par Covid-19 vakcīnas drošumu mātēm galvenokārt iegūti no pasīvās uzraudzības, un pētījumos trūkst salīdzinošās grupas ar nevakcinētām mātēm.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]