Agrīna pubertāte saistīta ar mātes smēķēšanu grūtniecības laikā
Ja māte ir smēķējusi grūtniecības laikā, bērnam ir paaugstināts risks, ka pubertāte iestāsies agrāk nekā vienaudžiem, kuru mātes nesmēķēja grūtniecības laikā.
Ja māte ir smēķējusi grūtniecības laikā, bērnam ir paaugstināts risks, ka pubertāte iestāsies agrāk nekā vienaudžiem, kuru mātes nesmēķēja grūtniecības laikā.
Jaunās paaudzes kombinētās perorālās kontracepcijas tablešu (satur gan zemas devas estrogēnu, gan jaunās paaudzes progesteronu) lietošana ir saistīta ar samazinātu olnīcu vēža risku jaunām sievietēm, secināts pētījumā.
Mammām ar paaugstinātu glikozes līmeni grūtniecības laikā, pat ja netiek diagnosticēts gestācijas diabēts, ir paaugstināts 2.tipa cukura diabēta attīstības risks dekādi pēc grūtniecības, salīdzinot ar grūtniecēm ar normālu glikozes līmeni.
Krūts barošana ir laba ne tikai bērniem, bet arī mātēm. Pieaug pierādījumu skaits, ka krūts barošana samazina insulta risku sievietēm pēcmenopauzes vecumā.
Gandrīz visām sievietēm ar endometrija vēzi ir bijusi asiņošana pēc menopauzes (PMB) anamnēzē, tomēr tikai mazai daļai sieviešu ar PMB diagnosticē endometrija vēzi.
Paaugstināta testosterola/ estradiola attiecība sievietēm pēc menopauzes saistīta ar paaugstināu miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas risku 12 gadu periodā.
Sievietēm, kuras plāno grūtniecību pēc iepriekšējas grūtniecības pārtraukšanās un kurām ir pietiekams D vitamīna līmenis, ir lielāka iespējamība palikt stāvoklī un saglabāt grūtniecību, salīdzinot ar sievietēm, kurām ir nepietiekams D vitamīna līmenis. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā The Lancet Diabetes & Endocrinology.
Paaugstināts asinsspiediens pirms grūtniecības un grūtniecības sākumā var paaugstināt grūtniecības pārtraukšanās risku, pat tad, ja sievietei nav hipertensijas diagnozes.
Sievietēm, kuras lieto hormonaizvietojošo terapiju (HRT) menopauzes laikā, novēro izmaiņas sirds struktūrā un funkcijā, kas var būt saistītas ar zemāku sirds slimību risku, secināts pētījumā.
Spānijā veikta pētījuma rezultāti brīdina, ka veselības aprūpes sistēmai sistemātiski jāpievēršas bezmiega problēmas risināšanai grūtniecēm. Bezmiegs ne tikai ietekmē grūtnieces dzīves kvalitāti, bet arī ir riska faktors paaugstinātam asinsspiedienam un pre-eklampsijai, gestācijas diabētam, depresijai, priekšlaicīgām dzemdībām un neplānotiem ķeizargriezieniem.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]