Komplicēta grūtniecība – paaugstināta kardiovaskulāra mirstība
Sievietes, kurām grūtniecības laikā attīstās komplikācijas, ir paaugstināts risks dzīves laikā attīstīties kardiovaskulārām slimībām, kā arī to izraisītas nāves.
Sievietes, kurām grūtniecības laikā attīstās komplikācijas, ir paaugstināts risks dzīves laikā attīstīties kardiovaskulārām slimībām, kā arī to izraisītas nāves.
Veikts pētījums, kura mērķis bija noskaidrot, vai ir atšķības sāpju uztverē sievietēm, kuras lieto dažādus hormonālos kontraceptīvos līdzekļus.
Zinātnieki izpētījuši, ka mazāka auguma sievietēm ir īsāks grūtniecības laiks, mazāki bērni, lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks.
Šī gada 16.-19.jūlijā norisinājās starptautiska medicīnas studentu konference Serbijā, kurā piedalījās arī Doctus. Konferencē uzstājās vieslektore no Zviedrijas – Randa Akouri, ginekoloģijas un dzemdniecības speciāliste ar papildus specializāciju medicīnas ķīmijā, molekulārajā bioloģijā un biotehnoloģijās. Ārste dalījās ar pieredzi dzemdes transplantācijas attīstībā.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pacientēm dzemdes vēzis ir iedzimts, ņemot vērā ģimenes onkoloģiskās saslimstības vēsturi. Diagnozes precizēšanai ģimenēs ar pārmantotā vēža slimības vēsturi tika noteiktas iespējamās mutācijas.
Gandrīz 50% sieviešu ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) attīstās pre-diabēts vai 2.tipa cukura diabēts līdz 40 gadu vecumam, bet šīs korelācijas iemesli nav līdz galam zināmi. Amerikas Fizioloģijas biedrības pētījums piedāvā versiju, ka palielinātajam diabēta riskam pamatā ir iekaisums.
Pēdējie pētījumi pierāda saistību starp sieviešu ķermeņa masas izmaiņām grūtniecības laikā vai palielinātu ķermeņa masu pirms grūtniecības un jaundzimušo bērnu palielinātu ķermeņa masu 7 gadu vecumā.
Meitenēm, kuras bieži dzer saldinātos dzērienus, agrīnāk sākas menstruālais periods, nekā meitenēm, kuras tos nelieto tik bieži, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Human Reproduction.
Dzemdes kakla vēzis (DKV) ir pasaulē un Latvijā otrā biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm līdz 45 gadu vecumam. PVO dati liecina: katru gadu tiek reģistrēts ap 470 000 saslimšanas ar DKV gadījumu, bet ikgadējā mirstība ir apmēram 250 000 gadījumu. Latvijā 1997. gadā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi bija 12,5 uz 100 000 sieviešu, bet 2009. gadā jau 18,9 uz 100 000 sieviešu, mirstība no DKV 1997. gadā bija 6,3 uz 100 000, bet pēc 12 gadiem - 8,1 uz 100 000 sieviešu.
Sievietes, kuras lieto pat nelielus alkohola daudzumus grūtniecības laikā, riskē, ka viņu bērniem būs zemāks intelektuālā koeficienta līmenis, nekā mātēm, kuras pilnībā atturās no alkohola lietošanas, atklājuši Anglijas zinātnieki.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.