Aptuveni 17 % pacienu atkārtots Covid-19 tests ir pozitīvs
Apmēram vienam no sešiem pacientiem, kurš ir izveseļojies no Covid-19, atkārtotā testēšanā uzrādās pozitīvs rezultāts 2 nedēļas pēc simptomu parādīšanās.
Infektoloģija
Vairāk kā 80 % pacientu ar Covid-19 diagnozi ir D vitamīna deficīts
Vairāk kā 80 % pacientu no hospitalizētajiem Covid-19 pacientiem Spānijā bija D vitamīna deficīts, secināts pētījumā.
Aspirīna lietošana saistīta ar zemāku nāves risku pacientiem, kuri hospitalizēti ar Covid-19
Pacientiem, kuri hospitalizēti ar Covid-19 un lieto regulāri aspirīnu zemās devās pret sirds un asinsvadu slimībām, ir ievērojami zemāks komplikāciju un nāves risks, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto aspirīnu.
Pirmais ilgstošas iedarbības injicējams medikaments HIV ārstēšanai
Eiropas Zāļu aģentūra 16.oktobrī apstiprināja lietošanai pirmo ilgstošas iedarbības injicējamo medikamentu HIV ārstēšanai. Injicējamais medikaments ir divu jaunu pretvīrusa medikamentu kombinācija: rilpivirīns un kabotegravirs.
Personām, kuras lieto asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, ir zemāks risks nomirt no gripas un pneimonijas
Angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru vai angiotenzīna II receptora blokatoru (ARB) lietošana asinsspiediena mazināšanai, samazina mirstības risku no gripas un pneimonijas.
Adekvāts D vitamīna līmenis samazina komplikāciju biežumu un nāvi hospitalizētiem pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi
Hospitalizētiem pacientiem ar apstiprinātu Covid-19, kuriem 25 (OH) D vitamīna līmenis bija vismaz 30 ng/mL retāk novēroja komplikācijas un nāvi, secināts pētījumā.
Aptaukošanās var mainīt imūnsistēmas reakciju uz Covid-19
Aptaukošanās var izraisīt hiperaktīvu imūnsistēmas reakciju uz Covid-19 infekciju, kas apgrūtina vīrusa apkarošanu, teikts jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Endocrinology.
Pētnieki atklājuši, kā pagatavot veselīgu kafiju
Lai pārdzīvotu Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa cilvēku dzer vairāk kafijas nekā ikdienā. Pētnieki ir noskaidrojuši veselīgāko veidu, kā pagatavot kafiju.
Nav pierādījumu, ka COVID-19 gadījumos būtu vertikālā transmisija no mātes uz augli
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā.
Britu pieeja par kolektīvo imunitāti. Kāpēc riskanta?
Visā pasaulē notiek sociālā distancēšanās. Tiek slēgtas valstu robežas, ierobežota cilvēku pulcēšanās, ieviesta divu metru distancēšanās. Apvienotā Karaliste runā par kolektīvās imunitātes izveidošanu. Kāpēc šī pieeja ir riskanta?
Lasītākais Doctus.lv
Autiņu dermatīts. Izaicinājumi diferenciāldiagnostikā un ārstēšanā
Pirmajā dzīves gadā autiņu dermatīts skar līdz pat 50—70 % bērnu. [1] Autiņbiksīšu dermatīts parasti ir viegli noritošs, pašlimitējošs stāvoklis, kam nepieciešama minimāla iejaukšanās. Dažas no ārstēšanas metodēm ietver ādas kopšanu, atbilstošu higiēnu un izvairīšanos no jebkādām kairinošām vielām.
Sociālie mediji ietekmē tieši patērētājiem paredzētu ārstēšanas līdzekļu izvēli jauniešiem ar alopēciju
Šķērsgriezuma aptauja parādīja, ka sociālie mediji bieži ietekmē ārstēšanas lēmumus bērniem un jauniem pieaugušajiem ar alopēciju, taču tieši patērētājiem paredzētie ārstēšanas līdzekļi bija saistīti ar nevienmērīgu efektu, zemu apmierinātību un atsevišķos gadījumos arī blaknēm.
Mentālā veselība un sirds un asinsvadu slimības. Klīniskie aspekti un daudzdisciplīnu pieeja
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
Histamīna sastāvs bazofilajos leikocītos nav prognostisks rādītājs omalizumaba atbildreakcijai
Secināts, ka intracelulārs histamīna sastāvs bazofilajos leikocītos nenorāda uz ātru, atliktu, vēlīnu vai neeksistējošu atbildes reakciju uz hroniskas spontānas nātrenes (HSN) ārstēšanu ar omalizumabu. Nav iespējams paredzēt arī ārstēšanas ilgumu.
Miega traucējumi neiroloģisku slimību gadījumos. Parkinsona slimība, demences, epilepsija un insults
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
Nozares
A
- Alergoloģija 58
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 222
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 398
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 216
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 385
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 331
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 608
Ķ
- Ķirurģija 223
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 36
- Nefroloģija 78
- Neiroloģija 453
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 296
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 259
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 310
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 171
R
S
- Sabiedrības veselība 386
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 112
- Uzturzinātne 116