Lai raksturotu ādas un gļotādas iesaisti un tās nozīmi pediatrisko pacientu vidū, kas inficēti ar SARS–CoV–2, tika veikts aprakstošs, analītisks pētījums Madridē, Spānijā – vienā no šobrīd visvairāk skartajiem Covid–19 reģioniem.
Saskaņā ar Austrumu Anglijas universitātes (UEA) un Norfolkas un Norvičas universitātes slimnīcas (NNUH) jaunajiem pētījumiem, tādas blakus slimības kā sirds un asinsvadu slimības, elpošanas ceļu slimības, nieru slimības un vēzis paaugstina Covid-19 nāves risku.
Neskatoties uz pieejamām vadlīnijām ASV, kas uzsver nepieciešamību vakcinēties (vai dokumentēt imunitātes faktu) pret A un B hepatītu pacientiem ar hronisku aknu slimību, šie ieteikumi tiek ievēroti nepietiekamā līmenī.
Vakcinējot veselības aprūpes darbiniekus, darbinieku vidū nekavējoties un ievērojami samazinājās pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits, samazinot nepieciešamo izolāciju un karantīnu skaitu par vairāk nekā 90 procentiem, liecina UT Dienvidrietumu medicīnas centra dati, kas publicēti New England Journal of Medicine.
24. martā atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu, un šā gada moto ir: “Pulkstenis tikšķ”, uzsverot to, ka pasaulē tiek zaudēts laiks, lai profilaktiski novērstu inficēšanos un mirstību ar šo slimību. Turklāt Covid–19 pandēmija rada pastiprinātu risku, ka cilvēki saslimst, bet nenonāk veselības aprūpes profesionāļu redzeslokā un laikus nesaņem palīdzību.
Trombocitopēnija ir pierādīts riska faktors, kas saistīts ar hospitālo mirstību pacientiem ar SARS–CoV–2 infekciju. Ilgtermiņa trombocitopēnijas ietekme un orgānu funkciju traucējumu progresēšana vēl tiek pētīta.
Godinot liepājnieku devumu savai pilsētai, izraudzīti Liepājas pilsētas apbalvojuma “Goda un gada liepājnieks 2020” saņēmēji. Epidemioloģiskā dienesta vadītājai, pediatrei, bērnu infektoloģei Mārītei Kūlai piešķirts tituls “Gada liepājnieks 2020” un sudraba goda zīme liepu lapas formā – ziņo Liepājas reģionālā slimnīca.
Cilvēkiem, kuri lieto statīnus holesterīna pazemināšanai ir par apmēram 50 % zemāka iespējamība nomirt stacionārā no Covid-19, salīdzinot ar tiem, kuri statīnus nelieto.
Glikozes līmenis ārpus normas (gan paaugstināts, gan pazemināts) un augsta glikēmijas mainība saistīta ar sliktākiem iznākumiem pacientiem ar Covid-19 un cukura diabētu.
Cilvēki, kuri ir bijuši inficējušies ar SARS-CoV-2 vīrusu, varētu labi aizsargāti pret atkārtotu inficēšanos ar vīrusu vismaz dažus mēnešus. Šis atklājums var izskaidrot, kāpēc reinfekcija ir salīdzinoši reta, un tam var būt nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību.
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
Perspektīvi mērīta hipoglikēmija – gan sensors noteikta, gan paša pacienta ziņota – 10 nedēļu periodā nebija saistīta ar depresiju, trauksmi, diabēta izraisītu emocionālo slodzi vai bailēm no hipoglikēmijas pieaugušajiem ar 1. tipa cukura diabētu (T1D) vai insulīnu saņemošu 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Tīkla analīzē par 32 nejaušināti kontrolētiem pētījumiem ar 11 399 rozācijas pacientiem secināts, ka lokāli lietojams ivermektīns un iekapsulēts benzoilperoksīds iekaisīgās izmaiņas ādā mazina veiksmīgāk kā metronidazols, lietojot 8-16 nedēļas ilgi. Šis bija efektivitāti un panesību salīdzinošs pētījums vidēji smagas un smagas gaitas rozācijas gadījumā.
