Agrīni Covid-19 simptomi ir atšķirīgi dažādās vecuma grupās
Covid-19 pandēmijas laikā pacientu ziņotie Covid-19 simptomi tiek izmantoti, lai apmācītu mākslīgā intelekta modeļus, lai identificētu iespējamos infekcijas perēkļus.
Covid-19 pandēmijas laikā pacientu ziņotie Covid-19 simptomi tiek izmantoti, lai apmācītu mākslīgā intelekta modeļus, lai identificētu iespējamos infekcijas perēkļus.
Staphylococcus aureus bakterēmija (SAB) ir saistīta ar augstāku saslimstību un mirstību pacientu vidū, kas saņem uzturošo hemodialīzi (HD). Šajā pētījumā skaidroja izmaiņas klīniskajos un mikrobioloģiskajos raksturlielumos, to saistību ar klīnisko iznākumu šai pacientu grupai divdesmit viena gada periodā.
RNS mesendžera vakcīnas pret Covid-19 netika atklātas mātes pienā, secināts nelielā pētījumā, kas veikts ASV. Sākotnējie pierādījumi liecina, ka mRNS vakcīnai nav transmisijas uz zīdaini.
Bērni var pieredzēt SARS–CoV–2 pēcvīrusa sindromu, bet nav skaidrs, cik plaši šī vecuma grupa tiek skarta.
Garais Covid ir definēts kā simptomu saglabāšanās vairāk kā trīs mēnešus pēc inficēšanās ar SARS–CoV–2. Lai labāk izprastu slimības ilgtermiņa gaitu un simptomu etioloģiju, tika analizēta Covid–19 pacientu kohorta prospektīvi.
Pēc abu Covid-19 devu saņemšanas vairāk nekā 9 no 10 vēža slimniekiem bija laba imūnā atbilde uz Covid-19 mRNS vakcīnām, bet augsta riska pacientu apakšgrupās šādu saistību neievēroja.
Biežāka sifilisa sijājošā diagnostika var veicināt agrīnāku slimības atklāšanu un samazināt infekcijas transmisiju. Lai noskaidrotu, vai biežāka sifilisa testēšana varētu būt noderīga, pētnieki līdz ar rutīnas HIV vīrusa slodzes noteikšanu pētījuma grupā veica arī sifilisa testus. Pētījuma primārais mērķis bija noskaidrot to, cik ļoti šāda prakse veicina agrīna sifilisa atklāšanu.
Pētījumā atklāja, ka simptomi pēc Covid-19 saglabājās sešus mēnešus pēc Covid-19 izslimošanas vieglā un vidēji smagā formā. Biežākie simptomi bija smaržas/ garšas zudums, nogurums, aizdusa, koncentrēšanās grūtības un atmiņas problēmas.
Profilakse un sabiedrības veselības nostādņu ievērošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatību, īpaši pie ierobežotas vakcīnas pieejamības daudzās valstīs un iztrūkstošām terapeitiskajām iespējām. No vienkāršākajiem profilakses pasākumiem jāatzīmē sociālā distancēšanās un laba roku higiēnas prakse.
Covid-19 ir saistīts gan ar pārejošiem, gan ar pastāvīgiem sistēmiskiem simptomiem, kas, šķiet, nav tiešs vīrusu infekcijas rezultāts. Iespējamais šo simptomu skaidrojums ir autoantivielas.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]