Šogad valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma, - to paredz 1.februārī valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos.
Pacientiem ar Covid-19 intensīvās terapijas nodaļā (ICU), kuriem ir izrakstīti pilnas devas asins šķidrinātāji, ir ievērojami lielāka iespēja piedzīvot smagu asiņošanu nekā pacientiem, kuriem izrakstīta mazāka, taču tikpat efektīva deva.
Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, no hospitalizētiem bērniem, kuriem bija pozitīvs SARS-CoV-2 tests vai tika pieņemts, ka tas bija pozitīvs, 44 % attīstījās neiroloģiski simptomi, un šiem bērniem biežāk bija nepieciešama intensīvā aprūpe nekā viņu vienaudžiem, kuriem nebija šādu simptomu.
Sākot 5 līdz 11 gadu vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19, rekomendētais vakcīnu saņemšanas intervāls bija 3 mēneši. Šobrīd Imunizācijas valsts padome rekomendē pirmās un otrās vakcīnas ievades intervālu bērniem samazināt līdz 6 nedēļām.
Trešā Covid-19 vakcīnas deva paaugstina antivielu līmeni, kas neitralizē Omikron variantu, liecina dati, kas publicēti The Lancet.
Sievietēm, kuras inficējās ar Covid-19 grūtniecības laikā, biežāk bija slikti dzemdību rezultāti, tostarp priekšlaicīgas dzemdības, zems dzimšanas svars un nedzīvi dzimuši bērni. Slikti priekšlaicīgu dzemdību un nedzīvi dzimušu bērnu rezultāti tika novēroti galvenokārt tām, kuras bija inficētas ar SARS-CoV-2 pirmajā vai otrajā trimestrī, turpretim zems dzimšanas svars biežāk tika novērots tiem mazuļiem, kuri mātes inficējās trešajā trimestrī.
Šobrīd balstvakcīnu ir saņēmuši gandrīz 20 % no Latvijas iedzīvotājiem, bet no tiem, kam uz šo brīdi ir tiesības saņemt balstvakcīnu, šo iespēju izmantojuši 37,7% cilvēku. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19, = prese konferencē norādīja PSKUS infektologs, prof. Uga Dumpis.
Multiplo sklerozi (MS), progresējošu slimību, kura skar 2,8 miljonus cilvēku visā pasaulē un kuru nevar pilnībā izārstēt, visticamāk, izraisa infekcija ar Epšteina—Barras vīrusu (EBV), liecina nesena pētījuma rezultāti.
SPKC datu analīze par saslimstību, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 pērnā gada decembrī saistībā ar vakcinācijas statusu, redzams, ka ļoti būtiski ir saņemt balstvakcīnu.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
