Kaut arī liela daļa SARS–CoV–2 infekcijas gadījumu zīdaiņiem ir bezsimptomu vai norit ar vieglu gaitu, salīdzinājumā ar vecākiem bērniem, hospitalizācijas gadījumu skaits zīdaiņu vidū ir augsts. Īpaši tas novērots to zīdaiņu vidū, kas ar Covid–19 infekciju saskaras pirmajā savas dzīves mēnesī.
Sievietēm, kuras ievēroja lielāko daļu veselīga dzīvesveida aspektu, tostarp bija ar veselīgu ķermeņa svaru, nesmēķēja, bija regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs, kvalitatīvs uzturs un mērena alkohola lietošana, bija aptuveni uz pusi mazāks garā Covid risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras neievēroja veselīgu dzīvesveidu.
Nelielas izglītojošas intervences ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā, lai cīnītos ar nevēlamiem zāļu izrakstīšanas paradumiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt, cik šādas izglītojošas intervences ir efektīvas, ja vēlamies novērst paradumu nekomplicētu cistītu ārstēt ar fluorhinoloniem un mudināt ģimenes ārstus izvēlēties pirmās līnijas medikamentus.
Šī pētījuma rezultāti liecina, ka trešdaļa pacientu ar garo Covid cieš no ilgstoša ožas zuduma un gandrīz piektā daļa zaudē garšas sajūtu. Pētnieki saka, ka īpaši Ziemassvētki var būt smags laiks cilvēkiem, kuri zaudējuši ožas un garšas izjūtu – kuriem pietrūks tādas smaržas kā Ziemassvētku eglīte un karstvīns, vai viņi nevarēs izbaudīt Ziemassvētku vakariņas.
Dr. ANNA MIRONOVSKA ir infektoloģe, 2. Terapijas nodaļas virsārste Vidzemes slimnīcā. Arī ģimenes ārste trīs Valmieras novada pagastos — Dikļos, Zilākalnā un Dauguļos. Kā nemanot pērn augustā apritējuši 30 gadi reģionālās slimnīcas komandā, vadot nodaļu, kurai beidzamie trīs gadi pagājuši kovidzīmē. Pa kuru laiku? Un vēl viss pārējais, kas jāpiemin, lai kaut nedaudz pietuvotos tam, kas raksturo personību — ārsti Annu Mironovsku. (Esam novadnieces, tāpēc viena otru uzrunājam uz “tu”.)
Imunizācijas valsts padome un vairākas ārstu organizācijas aicina Veselības ministriju paplašināt vecuma posmu zēniem vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusu, to nodrošinot no 12 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam, kā tas ir meitenēm, nevis līdz 14 gadu vecumam, kā tas bija līdz šim.
Latvijā pieejami HIV paštesti - ērta un diskrēta sava HIV statusa noskaidrošanas metode. SKDS veiktā aptauja liecina, ka 22% iedzīvotāju šādu testu izmantotu.
Līdzšinējie pētījumi rāda, ka dažādi hroniski neiropsihiatriski traucējumi palielina risku smagas gaitas Covid–19 attīstībai. Nav skaidrs, vai šis risks līdzīgs arī citām SARS (smaga akūta elpošanas sindroma) infekcijām.
Dr. Paula Aldiņa piemiņas stipendiju infektoloģijā “Austruma” vecbiedru komiteja šogad ir piešķīrusi ārstam, infektologam Iļjam Drjagunovam. Tā kļūs par būtisku atbalstu zināšanu pilnveidei, tajā skaitā ārvalstīs, lai uzlabotu pacientiem sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti Latvijā.
Īsāks antibiotiku lietošanas ilgums varētu uzlabot gan līdzestību medikamentu lietošanā, gan novērst nevēlamās blaknes, gan arī mazināt izmaksas. Taču šobrīd bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju, kuras gaita ir viegla/vidēji smaga, lielākā daļa vadlīniju rekomendē ilgāku (bieži desmit dienas ilgu) antibiotiku kursu. Lai salīdzinātu antibiotiku lietošanas ilguma pārākumu, tika veikts nejaušināti kontrolētu pētījumu salīdzinošs pētījums.
Pētnieki Apvienotajā Karalistē veikuši gadījumu kontroles pētījumu FOCUS (Foot/ankle Osteoarthritis and Cognitive Impairment in retired UK Soccer players) kohortā, lai noteiktu, vai pēdas/potītes traumas ir neatkarīgs riska faktors osteoartrīta (OA) attīstībai pensionētiem profesionāliem futbolistiem.
Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Plaušu vēzis nesmēķētājiem (cilvēkiem, kas dzīves laikā izsmēķējuši mazāk kā 100 cigaretes) sastopams 15-20 % no visiem plaušu vēža gadījumiem pasaulē. ASV ikgadējā plaušu vēža incidence nesmēķētāju vidū ir 20,8 uz 100 000 persongadiem sievietēm un 4,8-12,7 uz 100 000 persongadiem vīriešiem.
