Lielākā daļa sirds slimību parādās un progresē noteiktā vecumā. Sirds noveco un kļūst slimāka līdz ar saimnieku. To ietekmē vide un citi faktori. Cilvēkam novecojot, miokarda infarkts, sirds mazspēja un lielākā daļa aritmiju kļūst par nopietnām slimībām, jo vecums ir vienīgais neietekmējamais riska faktors. Kā var aizkavēt neatgriezenisku sirds novecošanu vai atjaunot efektīvu sirds funkcionālo aktivitāti? Šis raksts veidots, lai pievērstu uzmanību sirds šūnām kā terapeitiskam mērķim nākotnē.
2011. gadā atzīmējama viena no ļoti nozīmīgām medicīnas jubilejām – kopš statīnu dzimšanas apritēs 40 gadu. Par holesterīna līmeņa koriģēšanu tiek runāts un rakstīts tik bieži, ka, šķiet, ir grūti pārsteigt ar jaunumiem šajā medicīnas nozarē. Bet tik un tā vai ik dienu parādās aizvien jaunas ziņas par šo unikālo preparātu jaunatklātajām vai apstiprinātajām īpašībām.
Latvijā sirds slimību sekundārā profilakse ir ļoti nozīmīga, par to liecina fakts, ka Latvijā pirmajā vietā nāves cēloņu struktūrā ir mirstība no asinsrites sistēmas slimībām (2009. gadā tie bija 713 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, no tiem vairāk nekā puse nāves gadījumu bija no sirds išēmiskās slimības (381,1 uz 100 000)). Tāpēc šajā rakstā apkopojām jaunākās tendences pasaulē par sekundāro profilaksi pacientiem pēc pirmreizēja kardiāla notikuma. Jaunākās atziņas komentē Janīna Romānova.
Doctus decembra numurā iesākām rakstu par miokarda bojājuma bioķīmiskajiem marķieriem, galvenokārt akūta koronārā sindroma marķieriem, un sākām teorētisko daļu par biomehāniskā stresa marķieri – nātrijurētisko peptīdu. Šajā raksta daļā turpināsim par nātrijurētiskā peptīda biomarķiera lomu pie hroniskas sirds mazspējas, kā arī pievērsīsimies citiem biomehāniskā stresa, neirohormonālās aktivācijas, aterosklerotiskās pangas nestabilitātes un iekaisuma, kā arī citiem jaunākajiem marķieriem.
Nozīmīguma ziņā pareizai pacienta novērtēšanai un ārstēšanas taktikas izvēlei svarīgākā ir EKG analīze un miokarda bojājuma bioķīmisko marķieru (MBBM) noteikšana, turklāt miokarda infarkta (MI) diagnostika obligāti jāpamato ar MBBM izmaiņu novērtējumu dinamikā. Nereti praksē lieto apzīmējumu “miokarda nekrozes marķieri”. Jaunākajās akūta koronārā sindroma (AKS) vadlīnijās bez ST elevācijas tiek lietots termins “miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri”. Autori uzskata, ka tas plašāk ataino informācijas nozīmi, bet neizslēdz iespēju klīniskajā praksē lietot terminu “miokarda nekrozes marķieri”. [1-4]
Pēdējās desmitgadēs veikti daudzi pētījumi, lai noskaidrotu dažu psihisko saslimšanu saistību ar kardiovaskulārām saslimšanām. Šā raksta mērķis ir aplūkot un apkopot šābrīža uzskatus par depresijas un koronārās sirds slimības (KSS) savstarpējo saistību, kā arī apskatīt depresijas diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipus pacientiem ar KSS.
“Vakar bija izsaukums uz ledus halli. Reanimējām 22 gadus vecu puisi. Viņš spēlēja hokeju, kārtējo spēli aizvadījis labi, ne par ko nebija sūdzējies, ne ar ko nav slimojis, bet tad dušā nokrita bezsamaņā – un viss.” “Dalot zāles, atrada, ka viena slimniece neelpo un ķermenis pavisam auksts. Palātas kaimiņienes neko nav manījušas, it kā bija mierīgi gulējusi pa nakti. Viņa bija ļoti jauka sieviete, tikai 58 gadus veca. Pirms trim gadiem bijis infarkts, ārstējās ar stenokardiju, dakteris jau gribēja rakstīt mājās.” Šādi gadījumi diemžēl sastopami klīniskajā praksē – un nebūt ne tik reti. Pašreizējas zināšanas ļauj saskatīt pēkšņas nāves paaugstināta riska pacientus. Pareizai riska novērtēšanai īpaši svarīgi ir atšķirt “snaudošas” bīstamas slimības pazīmes no līdzīgām labdabīgu slimību izpausmēm, ko dažkārt pat uzskata par normas variantu.
Akūti dekompensēta hroniska sirds mazspēja (ADHSM) ir biežākais hospitalizācijas iemesls hroniskas sirds mazspējas (HSM) slimniekiem virs 65 gadu vecuma. HSM ļoti viegli un ātri var akūti dekompensēties. Biežākie dekompensācijas tiešie iemesli ir interkurentās slimības (piemēram, akūta pneimonija), miokarda infarkts, aritmiju epizodes, nekontrolēta arteriālā hipertensija (krīzes), slimnieka līdzestības trūkums attiecībā uz šķidrumu ierobežojumiem, diētu, medikamentiem. Protams, arī fiziskas pārslodzes, pārlieka alkohola lietošana, daži medikamenti, piemēram, nespecifiskie pretiekaisuma preparāti, narkotiskie līdzekļi (kokaīns u.c.).
Gan ārsti, gan pacienti labi zina, ka miokarda infarkts (MI) ir dzīvībai bīstama slimība. Lielākoties šī “bēdīgā reputācija” ir saistīta ar slimības akūto periodu. Neapšaubāmi – pirmās stundas kopš MI sākuma ir vissvarīgākās un saistītas ar daudzām nopietnām (t.sk. dzīvību apdraudošām) izpausmēm. Tieši šajās stundās nepieciešams veikt manipulācijas, kas pasargā pacienta dzīvību no briesmām. Nosacīti pie MI akūtā perioda pieskaita arī pirmās 30 dienas pēc akūta notikuma. Bet MI ir diagnoze uz visu mūžu – arī tad, kad tam tiek piešķirts apzīmējums “vecs”.
Pirms 20 gadiem 1990. gada 4. aprīlī Andrejs Ērglis un Andis Dombrovskis Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā veica pirmo angioplastiju Latvijā pacientei ar stabilu stenokardiju un hemodinamiski nozīmīgu stenozi labajā koronārajā artērijā. Šobrīd, kad mūsu valstī veikts jau vairāk nekā 30 000 angioplastiju (skat. 1. attēlu), ne tikai kardiologiem, bet arī ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem praksē arvien biežāk jāsastopas ar pacientiem pēc invazīvām ārstnieciskām procedūrām. Šā raksta mērķis ir iepazīstināt ne tikai ar zinātniskiem pierādījumiem, bet arī ar ikdienas praksē gūto pieredzi pacientu aprūpē pēc angioplastijām.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
