Stabila koronāro artēriju slimība ir tik daudzšķautņaina, ka grūti novērtēt tās sastopamības biežumu un izplatību. Populācijas pētījumos konstatētā stenokardijas izplatība pieaug līdz ar vecumu abiem dzimumiem.
Šajā rakstā vairāk runāsim par pulmonālu arteriālu hipertensiju (PAH) un tās saistību ar reimatoloģiskām slimībām, jo otrais biežākais pulmonālās arteriālās hipertensijas iemesls pēc idiopātiskās pulmonālās arteriālās hipertensijas (IPAH) pēc pasaules datiem ir sistēmas saistaudu slimības izraisīta PAH. [14]
Apmēram 1% dzīvi dzimušo bērnu konstatē iedzimtas sirdskaites. Augstāks sastopamības rādītājs ir nedzīvi dzimušajiem (3—4%), spontāno abortu materiālā (10—25%) un neiznēsātiem zīdaiņiem (~ 2%, izņemot PDA — patent ductus arteriosus). Šajā kopējā sastopamībā nav iekļauts mitrālā vārstuļa prolapss, PDA priekšlaicīgi dzimušajiem un bikuspidāli aortas vārstuļi (sastopami 1—2% pieaugušo). [32]
Noslēdzies liels 2. tipa cukura diabēta terapijas pēcpētījuma novērojums ADVANCE–ON, kas atklāj, cik svarīga un kādus ieguvumus nodrošina ilgtermiņa intensīva glikozes līmeņa un asinsspiediena kontrole.
Bēta blokatori ir plaša preparātu grupa, ko labi zina un plaši izmanto jau daudzus gadus: pirmais bēta blokators tika izgudrots 1960. gadā. Parasti tos lieto hroniskas koronāras slimības, sirds mazspējas un aritmiju gadījumā. Pēdējos gados aktualizējusies diskusija par tādām negatīvām bēta blokatoru īpašībām kā lipīdu profila pārmaiņas, ietekme uz ķermeņa masu, slodzes tolerances samazināšana.
Šis ir trešais aritmijām veltītais raksts, iepriekš pārrunājām aritmiju mehānismus un ārstēšanas pamatus, supraventrikulāras tahikardijas (raksti 2014. gada maija numurā un augusta numurā). Lasītājiem ar tiem ieteicams iepazīties. Arī priekškambaru mirdzaritmija pieder supraventrikulārām tahikardijām, jo patoloģiskie procesi šīs slimības gadījumā pamatā notiek priekškambaru miokardā.
Pētījumu dati liecina, ka rezistentas hipertensijas sastopamība ir 1,9%. Aprēķināts, ka vienam no 50 pacientiem, kas sākuši lietot antihipertensīvu medikamentu, pēc apmēram pusotra gada, lai sasniegtu asinsspiediena mērķa rādītāju, nepieciešami jau vismaz četri medikamenti. Tāpēc arvien būtiskāki kļūst jautājumi, kā ārstēt šos pacientus un kā mazināt kardiovaskulāro risku.
Ikdienā bieži lietojam vārdu “depresija”, ar to domājot nogurumu, nomāktību, hronisku stresu. Populārs izteiciens jau no studentu laikiem ir “pavasara depresija” — stāvokļi un situācijas, ko viegli varam novērst ar regulāru fizkultūru, pareizu uzturu, adekvātu atpūtu un kam nav nekāda sakara ar depresijas diagnozi. Taču ikdienas praksē nepamanām pacientus, kam neārstēta depresija var pasliktināt kādas slimības gaitu.
Akūti koronāri sindromi (AKS) ir viena no galvenajām kardioloģijas problēmām Latvijā, kas saistīta ar hospitalizācijas biežumu un mirstību. [2] Sirds un asinsvadu slimību (SAS) un jo īpaši koronārās sirds slimības (KSS) efektīva un ar zinātniskiem pierādījumiem pamatota profilakse ir svarīga Latvijas veselības aprūpes problēma. [3]
Visā pasaulē hipertensija arvien ir biežākais maināmais kardiovaskulāro slimību riska faktors, tā skar 25–30% pieaugušo, bet gados vecu cilvēku populācijā tās izplatība pieaug līdz 70–80%. Lai gan ārstēšanas iespējas ir plašas, 45–80% pacientu ārstēšanas mērķi nesasniedz, tāpēc tiek meklētas aizvien jaunas terapijas iespējas.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
