Sirds un asinsvadu slimību izplatība Latvijā ir nozīmīga veselības aprūpes problēma, tās ir vadošais nāves iemesls ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā (skat. 1. attēlu). Akūts koronārs sindroms (AKS) ir saistīts ar augstu pacientu mirstību un hospitalizācijas biežumu. Lai mazinātu AKS pacientu mirstību un uzlabotu ārstēšanas kvalitāti visā Latvijas teritorijā, 2001. gadā tika sākta Akūta koronāra sindroma reģistra izveide. AKS reģistra datubāzes veidošanā piedalās arī Jelgavas slimnīca. Rakstā apkopota šīs slimnīcas datu analīze.
Līdzekļi, kas spēj veicināt sirds saraušanās spējas, ir minēti jau vissenākajos medicīnas traktātos. Leģenda vēsta, ka Senajā Ēģiptē, lai risinātu mūžseno tēvu un dēlu problēmu faraona galmā, vecajam faraonam reizi gadā esot bijis jānoskrien noteikts attālums. Ja faraons to nav spējis noskriet laikā, tad tronis bijis jāatdod dēlam vai troņmantniekam. Lai ilgāk saglabātu varu, faraoni esot lietojuši jūras sīpolu, kas satur sirds glikozīdus.
Elektrokardiogrāfiska (EKG) monitorēšana ir neatņemama un plaši izmantojama dažādu slimību izmeklēšanas daļa, kas nepieciešama gan diagnozes noteikšanai, gan pacientu novērošanā. Piedāvājam literatūras apskatu par pasaulē šobrīd rekomendētām EKG monitorēšanas metodēm, aprīkojumu un indikācijām.
Latvijas Kardioloģijas centrā 2007. gadā izveidots pulmonālās arteriālās hipertensijas reģistrs. No 2007. gada Latvijā pieejama pulmonālās arteriālās hipertensijas patoģenētiska terapija ar fosfodiesterāzes inhibitoriem un endotelīna receptoru antagonistiem. Pulmonāla hipertensija, kas radusies saistībā ar sirds kreisās puses patoloģiju, plaušu saslimšanām, hronisku PATE vai citiem iemesliem, ārstējama simptomātiski un nav pieskaitāma pulmonālas arteriālas hipertensijas slimību grupai.
Oktobrī sākām rakstu sēriju par endokrīnajām arteriālajām hipertensijām, kas no visām hipertensijām veido 15%. Oktobra numurā varējāt lasīt par primāru hiperaldosteronismu, kā arī mazāk iztirzātām endokrīnām slimībām, kas arīdzan veicina asinsspiediena paaugstināšanos: vairogdziedzera hipo- vai hiperfunkciju, primāru hiperparatireoīdismu, akromegāliju. Novembrī – par Kušinga sindromu. Tagad par feohromocitomu.
Arteriālā hipertensija līdz ar koronāro sirds slimību ir biežākā sirds-asinsvadu slimība. Arteriālās hipertensijasizplatība progresīvi palielinās, cilvēkiem novecojot. Izplatība pasaules iedzīvotāju vidū ir aptuveni 25%, bet vecumā no 50 līdz 65 gadiem tā jau pārsniedz 50%, bet pēc 65 gadu vecuma sasniedz 65%. Framinghemas pētījumā hipertensija pēc 55 gadu vecuma attīstījās 90% pacientu, kuriem līdz tam asinsspiediens bija normāls.
Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis vīriešiem līdz 65 gadu vecumam (38% ASV) un otrais izplatītākais sievietēm. Arī mūsu valstī šī patoloģija ir pirmajā vietā gan saslimstības, gan mirstības ziņā. Viens no galvenajiem Latvijas kardiologu mērķiem ir panākt šīs nelabvēlīgās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Lai sasniegtu mērķi – samazināt KVS saslimstību un mirstību –, jāapvieno visu speciālistu pūles. Šoreiz kardiologu un mutes dobuma speciālistu skatījums šajā virzienā.
Arteriālā hipertensija, nozīmīgākais kardiovaskulārais riska faktors, ir aptuveni 20% planētas iedzīvotāju. Ilgstoši bija pieņemts uzskatīt, ka 90% gadījumu veido primārā arteriālā hipertensija, sekundārajām arteriālajām hipertensijām (galvenokārt renovaskulārajām, renālajām un endokrīnajām) atvēlot tikai aptuveni 10%.
Populārākie renīna-angiotensīna sistēmas (RAS) efekti ir tieša ietekme uz sirds mazspējas, koronārās sirds slimības, insulta, hipertensīva un diabētiska nieru bojājuma attīstību. RAS inhibitori šodien ir visvairāk pārdotie un veiksmīgāk lietotie medikamenti pasaulē. Tomēr pēdējo gadu atklājumi pavēruši negaidīti kompleksu un daudzkrāsainu skatu uz šo sistēmu arī ārpus kardioloģijas nozares robežām. Ir noskaidrots, ka RAS ietekmei ir pakļauts daudz vairāk fizioloģisko funkciju, nekā tika uzskatīts iepriekš (tāpat ir skaidrs, ka šajā spēlē vēl daudz nezināmo). Jaunā paplašinātā RAS koncepcija ietver gan endokrīnas un parakrīnas, gan intrakrīnas funkcijas, un RAS inhibīcijai jeb bloķēšanai nākotnē teorētiski būtu jākļūst arvien orgān- un slimībspecifiskākai.
Amerikas Sirds asociācija izveidoja Go Red for women kustību, kas popularizē sievietes sirds veselību visā pasaulē. Kustības mērķis - līdz 2010. gadam samazināt sievietes koronāro slimību risku par 25%. Šobrīd Go Red darbojas ASV, Austrālijā, Somijā, Itālijā, Jamaikā, Singapūrā, Dienvidāfrikā, Zviedrijā. Latvijas Kardiologu biedrības iedvesmota, pievienojusies arī mūsu valsts. Sievietes sirds veselība ir šā brīža aktualitāte kardioloģijā Latvijā. Raksta mērķis - kliedēt mītu par kardiovaskulāro saslimšanu "vīriešu dabu", atgādināt riska faktorus, kas abiem dzimumiem ir vienādi, kā šos riska faktorus novērst, mainot savu domāšanu un dzīves stilu.
Ķīmij- un staru terapija nereti attīsta ādas bojājumus, kā dēļ nepieciešams pārtraukt vai atlikt terapijas procesu. Augstas devas D vitamīns uzrādījis ātru imūnmodulējošu efektu eksperimentālos pētījumos un nelielu grupu pētījumos ar cilvēkiem, bet līdz šim maz pētīts onkoloģijas pacientiem. Šajā pētījumā izvērtēts augstu devu D vitamīna klīniskais efekts, drošuma profils un ādas uzlabojuma laika periods pacientiem ar ķīmijterapijas izraisītu eritēmu (TEC) vai akūtu staru terapijas dermatītu (ARD).
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Jau vairāk nekā piecus gadus nozīmīgu atbalstu Stradiņa slimnīcas Paliatīvās aprūpes centrā pacientiem un viņu tuviniekiem nodrošina organizācija Hospiss LV un tās brīvprātīgajie. Līdzās sarunām un vienkāršai klātbūtnei organizācija. Divus gadus reizi mēnesī, pateicoties organizācijas ziedotāju atbalstam, pacientus apciemo īpaši apmācīti terapijas suņi.
Magnijs ir nozīmīga minerālviela ar daudzveidīgu iedarbību. Daļa no tās radītajiem efektiem jau ir pierādīta, daļa vēl tikai tiek pētīta. Tas piedalās vairāk nekā 300 enzimātiskās reakcijās mūsu ķermenī, kas saistītas ar enerģijas ražošanu, muskuļu kontrakcijām un nervu funkciju. Ņemot vērā tā nozīmīgos bioloģiskos efektus, interese par magnija lietošanu ikdienā sabiedrības vidū pieaug.
Dr. ANNA VASIĻJEVA atgriezās Latgalē uzreiz pēc Rīgas Stradiņa universitātes absolvēšanas — vispirms par ģimenes ārsti Ilūkstes veselības centrā, bet šobrīd viņa pieder Latgales medicīnas centra mediķu saimei. Sarunā viņa vairākkārt uzsver: pacienta ārstēšana ir komandas darbs.
