Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas.
Ir labi zināma saistība starp holesterīna līmeni un sirds slimību risku, savukārt nesen Dānijā veiktā pētījumā pierādīts, ka holesterīns var ietekmēt arī imūnsistēmu.
6. un 7. aprīlī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies Hronisku totālu oklūziju dienas, kuru laikā vadošie invazīvie kardiologi no dažādām pasaules valstīm dalīsies pieredzē hronisku totālu oklūziju jeb aterosklerozes dēļ pilnībā slēgtu sirds vainagartēriju invazīvā ārstēšanā.
Paaugstināts asinsspiediens pirms grūtniecības un grūtniecības sākumā var paaugstināt grūtniecības pārtraukšanās risku, pat tad, ja sievietei nav hipertensijas diagnozes.
Pētījumā Global Burden of Disease study (2010) uzsvērts, ka ik gadu divi miljoni cilvēku mirst hiperholesterinēmijas dēļ un vairāk nekā deviņi miljoni — paaugstināta asinsspiediena dēļ. Tā kā šie riska faktori ir savstarpēji cieši saistīti, var teikt, ka tas praktiski divkāršo kardiovaskulāro slimību (KVS) risku. Ja samazinātu šos riska faktorus, būtiski mazinātos mirstība no KVS. [1]
Vai omega-6 taukskābes var pasargāt no priekšlaicīgas nāves? Somijā veikta pētījuma rezultāti apliecina, ka var, un omega-6 taukskābes ne tikai pasargā no priekšlaicīgas nāves, bet arī aizsargā no kardiovaskulārām slimībām.
Lielā pētījumā ar gados veciem 2.tipa cukura diabēta un sirds mazspējas pacientiem, pētnieki atklāja, ka aspirīna lietošana primārajā profilaksē samazina mirstību, īpaši visu cēloņu mirstību ar un bez hospitalizācijām sirds mazspējas dēļ.
2017. gada beigās tika prezentētas ACC/AHA (American College of Cardiology/American Heart Association) paaugstinātā asinsspiediena klīniskās vadlīnijas. [1] ASV zinātniskā darbība medicīnas jomā neapšaubāmi ietekmē slimību ārstēšanu un diagnostiku visā pasaulē.
Jaunā pētījumā atklāts, ka pieaugušajiem, kuriem ir iedzimta sirds slimība, ir augstāks demences risks. Dānijā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 10 000 pieaugušajiem ar iedzimtu sirds slimību atklāja, ka šie pacientiem ir augstāks agrīnas demences risks pusmūžā.
Migrēna ir saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku, tai skaitā, infarktu, insultu, trombiem un izmainītu sirds ritmu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The BMJ.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
