Aizmirsta parole, nokavēta tikšanās reize, piemirsts uzdevums, kļūdains lēmums, finansiāla kļūda neprecizitātes dēļ, zudusi interese par jaunākajiem kultūras, sporta vai sabiedriskiem notikumiem — tik dažādi parādās izmaiņas kognitīvajās spējās, zūd darba efektivitāte, mazinās sekmīgas karjeras iespējas.
Par hidrocefāliju sauc cerebrospinālā šķiduma (likvora) pārlieku lielu (patoloģisku) šķidruma uzkrāšanos intrakraniālā telpā, kā likums, vēderiņu sistēmā. [1] 80% likvora producējas sānu vēderiņos plexus horoideus, daļa likvora veidojas galvas smadzeņu starpšūnu telpā, kā arī pārējā vēderiņu sistēmā. [2]
Izmantojot funkcionālo magnētisko rezonansi (fMR), salīdzināta smadzeņu aktivitāte veseliem cilvēkiem un hroniskas niezes pacientiem kasīšanās laikā, atrasts, ka niezes pacientiem vairāk aktivējas tā smadzeņu daļa, kas atbild par motoro kustību un gandarījuma sajūtu.
Iespējams, ka miegs ir trūkstošais posms Alcheimera slimības izpratnē. Toksiskais proteīns, kas raksturīgs Alcheimera slimībai, bloķē miega dziļās fāzes, radot atmiņas pavājināšanos.
ASV Neiroloģijas akadēmijas pārstāvji 2015. gada 15. aprīlī ir publicējuši pētījumu, kurā parāda, ka senioriem ar miega apnoju un krākšanu, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā.
Pētījumā par smadzeņu novecošanos atklāja, ka vīriešu dzimums ir saistīts ar sliktāku atmiņu un mazāku hippokampusa apjomu indivīdiem ar normālu kognitīvo funkciju pētījuma sākumā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Neurology.
Cilvēkiem, kuri guļ ilgāk par 8 stundām diennaktī ir paaugstināts insulta risks, secināts Kembridžā veiktā pētījumā. Šis risks dubultojas gados vecākiem cilvēkiem, kuri parasti guļ ilgāk nekā vidēji cilvēki. Tomēr pētnieki saka, ka vēl arvien ir neskaidrības par šo saistību un ir nepieciešami papildu pētījumi.
Flebologs Ints Ūdris, neiroloģe Daina Jēgere un farmaceits Artūrs Pozņaks ziemas nogurumu un tumšo vakaru garlaicību atgaiņā, brīvās stundas pavadot uz kalna. Kad priekšā redzi tikai trasi, aizmirstas gan saspringtā darbdiena, gan smagākie pacienti.
Hroniskas primāras galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2,2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes (vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā un ilgāk), pēc pacientu domām, ir visai nepatīkams, traucējošs un reizēm mokošs simptoms.
Vīnogās un zemesriekstos esošās sastāvdaļas var palīdzēt aizkavēt ar vecumu saistītu atmiņas pasliktināšanos, secināts pētījumā, kurš veikts Teksasā.
Pētījuma rezultāti uzsver ķermeņa masas un asinsspiediena kontroles nozīmi kā potenciāli spēcīgus instrumentus demences profilaksē vēl pirms klīnisko simptomu parādīšanās. Aptaukošanās ir saistīta ar augstu asinsvadu izcelsmes demences risku, kur metabolie riska faktori var kalpot par starpniekmehānismiem, tomēr līdz šim cēloņsakarības nav pilnībā noskaidrotas.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
