Hroniskas primāras galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2,2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes (vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā un ilgāk), pēc pacientu domām, ir visai nepatīkams, traucējošs un reizēm mokošs simptoms.
Vīnogās un zemesriekstos esošās sastāvdaļas var palīdzēt aizkavēt ar vecumu saistītu atmiņas pasliktināšanos, secināts pētījumā, kurš veikts Teksasā.
Lielā pētījumā pierādīts, ka daži bieži lietotie medikamenti ar antiholīnerģisku efektu augstā devā vai lietojot ilgstoši, nozīmīgi paaugstina demences, tai skaitā, Alcheimera slimības, attīstības risku.
Fiziskās aktivitātes var palīdzēt cilvēkiem ar Parkinsona slimību uzlabot līdzsvaru, spēju pārvietoties un dzīves kvalitāti kopumā, pat tad, ja nesamazinās kritienu risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Daudzi pacienti ar akūtām muguras sāpēm ārstējas paši. To pacientu stāvoklis, kas apmeklē ārstu, parasti uzlabojas aptuveni pēc mēneša. [1] Trešdaļai pacientu mērenas intensitātes sāpes saglabājas gadu pēc akūtu sāpju epizodes un kļūst hroniskas, turklāt katram piektajam tās rada funkcionēšanas ierobežojumus un invaliditātes risku. [2] Rakstā apkopoti trīs speciālistu viedokļi par muguras lejasdaļas sāpju pārvaldību.
Jauns, dinamisks novērtēšanas rīks, kas palīdz novērtēt atveseļošanos pēc smadzeņu traumām. Tests ir izmantojams arī pacientiem, kuri cieš no progresējošiem stāvokļiem, piemēram, demences. Tests ir izstrādāts neiropsiholoģijas klīnikā Leičesteras universitātē.
Sejas nerva neiropātija ir visbiežākā kraniālo nervu slimība. Viens no biežākajiem vienpusējas sejas paralīzes iemesliem ir idiopātiska sejas nerva neiropātija jeb Bella paralīze. Tas ir akūts, parasti vienpusējs, perifērs sejas nerva motorā neirona bojājums ar nezināmu etioloģiju un spontānu izveseļošanos 80–90% gadījumu.
Rakstā stāstām par to, kā mācīšanās un atmiņa palīdz organismam pielāgoties apkārtējai videi, izprast apstrādes procesus, kas padara iespējamu mācīšanos un ilgtermiņa atmiņu, kā arī jaunākie atklājumi un iespējamie veidi mācīšanās uzlabošanai, atziņas par atmiņu un smadzeņu fitnesu.
Pētījumā pierādīta cieša saistība starp smagu, neārstētu obstruktīvu miega apnoju un risku attīstīties rezistentai hipertensijai, neskatoties uz adekvāti lietotiem antihipertensīviem medikamentiem.
Kanādā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 8500 pacientiem apstiprināta saistība starp obstruktīvu miega apnoju un cukura diabēta attīstību. Šis pētījums apstiprināja mazākos pētījumos pierādīto saistību.
Prognozēts, ka 2030. gadā ateroskleroze būs atbildīga par apmēram 12 miljoniem nāves gadījumu pasaulē. Tradicionālie aterosklerozes riska faktori ir augsts asinsspiediens, smēķēšana, ar piesātinātajiem taukiem bagāta diēta un zema fiziskā aktivitāte. Bet ar to pētījumi nebeidzas — riska faktori tiek meklēti un atrasti arī citās jomās.
Pierādījumi par kafijas un tējas patēriņa saistību ar kaulu minerālo blīvumu (BMD) sievietēm pēcmenopauzes vecumā joprojām ir pretrunīgi. Iepriekšējie pētījumi nav analizējuši šīs saistības, izmantojot atkārtotus gan dzērienu patēriņa, gan BMD mērījumus ilgā laika periodā. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt ilgtermiņa saistību starp kafijas un tējas patēriņu un BMD sievietēm gados.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Antiagregantu terapija pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas akūta koronāra sindroma dēļ tiek indicēta un ir zināmi skaidri klīniskie ieguvumi. Tajā pašā laikā nav skaidrs, vai tikagrelora pievienošana aspirīnam šiem pacientiem samazina nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku salīdzinājumā ar aspirīnu monoterapijā.
Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]
