Insults ir trešais galvenais nāves cēlonis pasaulē un biežākais invaliditātes iemesls pacientiem ar pārciestu insultu. Katras četras minūtes no insulta mirst viens cilvēks. [1] Smadzeņu insults ir nāves un invaliditātes galvenais cēlonis visā pasaulē, arī Eiropas Savienībā un Latvijā.
Optiskās neiropātijas ir biežs redzes zuduma cēlonis. Diagnozi nosaka pēc atbilstīgas klīnikas. Rūpīga anamnēze parasti norāda uz iespējamo etioloģisko cēloni, kas var būt išēmiskas, demielinizējošas, iekaisīgas, toksiskas, infiltratīvas, kompresīvas, traumatiskas dabas, saistīts ar uzturu vai iedzimts.
Iespējams, skriešana ir efektīva metode, kas var aizsargāt no ilgtermiņa kognitīviem traucējumiem, ko radījusi ekspozīcija antiepileptiskiem medikamentiem prenatālā periodā.
Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.
Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis — aktualizēt retu neiroloģisku sindromu, raksturot terapijas iespējas un efektivitāti un parādīt Latvijā veiktā pētījumā iegūtus datus par sindroma biežumu, klīnisko ainu, agrīnas diagnostikas un ārstēšanas nozīmi.
Pacientu ar multiplo sklerozi aptaujāšanā atklāts, ka tiem, kuri pusaudžu gados vasarās pavadījuši vairāk laika saulē, slimības simptomi parādās vēlāk nekā tiem, kas mazāk laika pavadīja saulē. Tāpat noskaidrots, ka multiplā skleroze agrāk attīstās tiem, kuri 20 gadu vecumā bija aptaukojušies, nekā tiem, kuriem bija normāls vai pazemināts svars.
Multiplā skleroze (MS) ir biežākais nopietnas fiziskas nespējas cēlonis darbspējīga vecuma cilvēkiem. Slimībai raksturīgi dažādi simptomi — visbiežāk pirmā pazīme ir sensori traucējumi, tad pievienojas redzes izmaiņas (miglošanās, dubultošanās, asimetrisks redzes zudums), koordinācijas traucējumi, reiboņi, kustību traucējumi.
24. septembrī Latvijas galvaspilsētā sākās starptautiskais neirologu kongress BALCONE 2015. Šis ir medicīnas jomā unikāls notikums, kas jau astoto reizi pulcē vienkopus labākos neirologus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas valstīm.
Preklīniskajos un novērojumu pētījumos izteikta hipotēze, ka fiziskās aktivitātes var uzlabot vēža iznākumu. Tomēr pagaidām iztrūkst neapstrīdamu pirmā līmeņa pierādījumu šim apgalvojumam.
Hipertrofiska kardiomiopātija (HKMP) ir viena no biežākajām kardiomiopātijām, kuras galvenā iezīme ir kreisā kambara hipertrofija bez miokarda pārslodzes, piemēram, ilgstoši paaugstināta asinsspiediena vai vārstuļu patoloģijas dēļ. Visbiežāk hipertrofija ir asimetriska un skar sirds kambaru starpsienu vai kreisā kambara priekšējo sienu. Slimības progresēšanas gaitā var veidoties dinamiska kreisā kambara izejas trakta obstrukcija (KKITO). [1]
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Pacientiem ar hronisku stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), apvienojot intensīvas dzīvesveida izmaiņas un mērķtiecīgu medicīnisko terapiju, tika novēroti uzlabojumi riska faktoru rādītājos un labāki klīniskie rezultāti.