Neatliekami stāvokļi oftalmoloģijā ir situācijas, kad tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums redzes funkcijai, ja medicīnisku palīdzību nesniedz pirmajās stundās. Neatliekams stāvoklis oftalmoloģijā var rasties veselam cilvēkam, piemēram, traumas rezultātā, un tas var būt hroniska veselības stāvokļa paasinājums, kad jāārstē neatliekami.
Bieži vien pacienti sūdzas par dažādiem redzes traucējumiem, tomēr, veicot izmeklējumus, secināms, ka cēlonis nav meklējams acīs. Rakstā aplūkoti pieci klīniskie gadījumi, kad redzes traucējumu cēlonis saistīts ar citām orgānu sistēmām, nevis redzes orgānu.
Kāds Vīnes oftalmologs reiz teicis: “Ir divu veidu glaukomas pacienti: tādi, kam palīdz viss, lai ko ar viņiem darītu, un tādi, kam nepalīdz nekas no tā, ko ar viņiem dara.” Šajā rakstā aplūkosim intraokulārā spiediena (IOP) izmaiņas pacientiem pēc kataraktas operācijas un glaukomas medikamentozās ārstēšanas iespējas.
Epifora jeb asaru tecēšana ir ļoti biežs simptoms, kas līdz ar vispārēju populācijas novecošanu kļūst arvien biežāks. [1] Epiforu rada līdzsvara traucējumi starp asaru ražošanu un drenāžu. Šajā rakstā par to, kādi ir biežākie epiforas attīstības iemesli, kā pacientu pareizi izmeklēt, lai noteiktu precīzu diagnozi, un kā izvēlēties ārstēšanu.
Presbiopija jeb vecuma tālredzība saistīta ar akomodācijas spēju samazināšanos, tāpēc traucēta acs spēja uz tīklenes fokusēt attēlus tuvumā. Saskaņā ar starptautisko slimību klasifikāciju (SSK–10) presbiopija (presby — vecs; opis — redze) pieder refrakcijas un akomodācijas traucējumu klasei (H 52.4).
Daudziem slaveniem gleznotājiem bijuši dažādi redzes traucējumi — pēc laika mainījies viņu mākslas stils, ko saista ar redzes traucējumiem, bet mākslinieki tāpēc kļuvuši vēl pazīstamāki.
Pētnieki noskaidrojuši, ka acu pilieni varētu būt noderīgi straujas redzes pasliktināšanās profilaksei bērniem ar miopiju. Piecu gadu ilgā pētījumā noskaidrots, ka nelielas devas atropīna pilienu lietošana būtiski samazina tuvredzības progresēšanu.
Glaukoma ir daudzfaktoru optiska neiropātijas slimība, kam raksturīgs progresējošs redzes nerva deģeneratīvs bojājums un neatgriezeniska redzes zuduma attīstība. Par spīti tehnoloģisko iespēju progresam joprojām glaukomas patoģenēze nav īsti izpētīta.
Mūsdienās vienas no biežākajām sūdzībām acu ārstu praksē ir par sauso aci. Tās diagnostika un ārstēšana ne vienmēr ir vienkārša, jo pacienta sūdzības var būt ļoti dažādas: sausuma sajūta, acu apsārtums, smilšu sajūta, bailes no gaismas, acu asarošana. Sausās acs sindroms (SAS) ir arvien pieaugoša sabiedrības veselības problēma, kas pareizi diagnosticējama un atbilstīgi ārstējama.
Diabētiskā retinopātija ir ilgstoša un slikti kontrolēta cukura diabēta komplikācija, kas izpaužas ar stipru redzes asuma zudumu un aklumu. Diabētiskā retinopātija skar aptuveni 150 miljonus cilvēku visā pasaulē, Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka līdz 2025. gadam pacientu skaits divkāršosies.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Jaunā pētījumā pierādīts, ka migrēna ar auru ir saistīta ar lielāku išēmiska insulta risku pusmūža un vecākiem pieaugušajiem. Risks bija īpaši augsts vīriešiem, kas jaunāki par 72 gadiem, neatkarīgi no auras esamības, savukārt migrēna bez auras ar insulta risku nebija saistīta.
